Dzīvības apdrošināšana

Dzīvības apdrošināšana ir privātpersonu apdrošināšana, kas nodrošina finansiālo aizsardzību ģimenei apgādnieka zaudējuma gadījumā. Iespējams iegādāties dzīvības apdrošināšanu bez uzkrājuma[1] (jeb dzīvības termiņapdrošināšanu) un dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu[2].

Dzīvības apdrošināšanas polisi var iegādāties dzīvības apdrošināšanas sabiedrībās[3].

Raksturojums un termini labot šo sadaļu

Dzīvības apdrošināšana bez uzkrājuma[1] ir personas dzīvības apdrošināšana uz noteiktu termiņu un tā paredz finansiālu atbalstu personas tuviniekiem vai citam labuma guvējam personas nāves gadījumā.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu[2] apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu nāves gadījumā un uzkrājuma veidošanu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa (pirmā iemaksa par mājokli, automašīnas iegāde, ceļojums) īstenošanai.

Slēdzot dzīvības apdrošināšanas līgumu (polisi) ar apdrošinātāju, apdrošinātājs un apdrošinātā persona vienojas par summu, par kuru tiks apdrošināta personas dzīvība – tā ir apdrošinājuma summa. Pēc pušu vienošanās apdrošinājuma summu līguma darbības laikā iespējams mainīt.

Apdrošinātais samaksāt apdrošināšanas prēmiju, un apdrošinātājs apņemas maksāt apdrošinātajam vai labuma guvējam apdrošinājuma summu, ja iestājas apdrošināšanas gadījums.

Ja tiek apdrošināta dzīvība ar uzkrājumu[2], tad apdrošinātā persona veic regulārus maksājumus un veido naudas līdzekļu uzkrājumu kādam mērķim vai vecumdienām paralēli savai dzīvības apdrošināšanai. Apdrošināšanas perioda beigās apdrošinātais saņem uzkrāto summu, taču, ja apdrošināšanas periodā iestājas apdrošināšanas gadījums – apdrošinātās personas nāve – tad apdrošināšanas atlīdzību veido uzkrātie līdzekļi un polisē noteiktā dzīvības apdrošinājuma summa, kas tiek izmaksāta labuma guvējam[4].

Dzīvības apdrošināšanai var pievienot papildapdrošināšanu, piemēram, nelaimes gadījumu vai kritisko slimību apdrošināšanu, kas paredz kompensāciju par smagām saslimšanām vai nelaimes gadījumu izraisītām sekām – traumām, kaulu lūzumiem, pārejošu vai nepārejošu darba nespēju, invaliditāti, ārstēšanos slimnīcā u.c.

Iestājoties apdrošināšanas gadījumam – apdrošinātās personas nāvei – apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta līgumā norādītajam labuma guvējam, kas var būt gan tuvinieks, gan cita persona. Polisē var norādīt vienu vai vairākus labuma guvējus, kā arī mainīt labuma guvēju polises darbības laikā.

Dzīvības apdrošināšanai piemēro nodokļu atvieglojumus[5]:

  • ja iemaksas par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu veic pats apdrošinātais, ja tās nepārsniedz 10% no personas gada bruto ieņēmumiem un polises darbības termiņš ir vismaz 10 gadi, var saņemt iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksu no valsts;
  • ja iemaksas par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu veic personas darba devējs, tās nepārsniedz 10% no personas gada bruto algas un polises darbības termiņš ir vismaz 10 gadi, iemaksas netiek apliktas ar uzņēmuma ienākuma nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālo nodokli;
  • ja iemaksas par dzīvības apdrošināšanu bez uzkrājuma veic pats apdrošinātais, nodokļu atvieglojumi par veiktajām iemaksām nepienākas;
  • ja iemaksas par dzīvības apdrošināšanu bez uzkrājuma veic personas darba devējs, ja tās nepārsniedz 10% no darbinieka gada bruto algas, bet ne vairāk kā EUR 750,00, tās netiek apliktas ar uzņēmuma ienākuma nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālo nodokli.

Atsauces un piezīmes labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu