Druskininki (lietuviešu: Druskininkai) ir kūrortpilsēta Lietuvā pie Nemunas upes, netālu no Baltkrievijas un Polijas robežas. Tas ir visu gadu funkcionējošs balneoloģisks, dūņu un klimatisks kūrorts, vecākais (no 1794. g.) un lielākais Lietuvas kūrorts. Druskininku vecpilsēta pasludināta par pilsētbūves pieminekli.

Druskininki
pilsēta
Druskininki
Skats uz pilsētu no Druskoņa ezera puses
Skats uz pilsētu no Druskoņa ezera puses
Karogs: Druskininki
Karogs
Ģerbonis: Druskininki
Ģerbonis
Druskininki (Lietuva)
Druskininki
Druskininki
Koordinātas: 54°00′48″N 23°59′06″E / 54.01333°N 23.98500°E / 54.01333; 23.98500Koordinātas: 54°00′48″N 23°59′06″E / 54.01333°N 23.98500°E / 54.01333; 23.98500
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Pašvaldība Druskininku pašvaldība
Pilsētas tiesības 1893
Platība
 • Kopējā 24 km2
Augstums 99 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 13 170
 • blīvums 518,4/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa www.druskininkai.lt
Druskininki Vikikrātuvē

Pilsētā atrodas divas katoļu baznīcas — Druskininku (no 1931. gada) un Ratnīčas (no 1910. g.), pareizticīgo baznīca, pilsētas kapsēta, kā arī daudz atpūtas centru, viesnīcas, ģimnāzija un divas vidusskolas, divi bērnudārzi, Druskininku centrālā slimnīca (Balaines mežā), poliklīnika. Ratnīča ir uz dienvidaustrumiem no pilsētas centra esoša pilsētas daļa. 2007. gada pašā sākumā pilsētā tika atvērts Austrumeiropas lielākais akvaparks. 2011. gadā pilsētā atklāja 460 m garas distances iekštelpu mākslīgo slēpošanas kalnu. Pie pilsētas atrodas arī Grūtas parks, kurā eksponēti PSRS laika pieminekļi.

Druskininkos bērnību pavadīja, šeit regulāri atgriezdamies, komponists un glaznotājs Mikalojus Konstantins Čurļonis (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis, 1875-1911). Druskininki ir franču tēlnieka Žaka Lipšica (Jacques Lipchitz, 1891-1973) dzimtā pilsēta.

Druskininku kūrorts atrodas dienvidu Lietuvā, 95,14 m virs jūras līmeņa, labajā Nemunas upes krastā. Augstākā pilsētas vieta — Veselības (K. Dineikas) parks (105 m virs jūras līmeņa), zemākā — Nemunas krasts pie Fizioterapijas dziedniecības iestādes.

Nemunā ieplūst Ratnīča (Ratnīčele), kura no dienvidiem uz ziemeļiem 2 km tek caur kūrorta austrumdaļai. Pilsētas dienvidu daļā atrodas Druskoņa ezers, Vijūnēļa dīķis un Meiteņu acu (Mergelių akių) ezeriņš. Kūrorta austrumdaļā — „Saules taka“, dīķis ar kaskādes vannām.

Druskininku klimats izceļas ar labvēlīgiem klimata terapijas un rekreācijas apstākļiem. Dominē paugurains, gravains reljefs, daudz vidēju un mazu ezeru. Vidējā maksimālā gaisa temperatūra vasarā (jūnijā, jūlijā un augustā) — augstāka par 22 °C. Vidējā gada nokrišņu summa ir 661 mm. Vēja ātrums kūrortā jūlija-augusta mēnešos ir 2,4—2,6 m/s. Dominē dienvidrietumu, rietumu un ziemeļrietumu, bet ziemā pūš dienvidaustrumu, austrumu un dienvidrietumu vēji.

Lai gan Druskininku meži tālu no jūras, tajos atrodas kāpas. Tikai šeit tās nav līdzīgas jūrmalas kāpām — tās ir kontinentālās kāpas. Tās ir apaugušas priedainēm.

Kūrorts dibināts 1794. g. 20. jūnijā, kad Staņislavs Poņatovskis Druskininkus pasludināja par dziedniecības vietu. Tas ir pirmais un lielākais kūrorts Lietuvā. Kūrorta attīstību labvēlīgi ietekmēja 1862. gadā izbūvētā Sanktpēterburgas - Varšavas dzelzceļa līnijas izbūve, jo Druskininku stacija tika izbūvēta tikai 19 kilometrus no pilsētas. Pēc Pirmā pasaules kara kūrorts iekļāvās Polijā, un to bija iecienījis Juzefs Pilsudskis. Sākoties Otrajam pasaules karam un PSRS iebrūkot Polijā, kūrorts īsu brīdi tika iekļauts Baltkrievijas PSR. Tomēr 1939. gada oktobrī PSRS to atdeva Lietuvai, bet 1940. gada augustā okupēja pašu Lietuvu. Kūrorta tips — balneoloģisks, dūņu, klimatisks. Druskininkus ielenc skaistas, tīras Dzūkijas priedaines un ezeri. Uz vienu pilsētas iedzīvotāju ir 2,1 ha meža.

Apskates vietas

labot šo sadaļu

Attēlu galerija

labot šo sadaļu
  1. Pilsētu iedzīvotāju skaits gada sākumā; pārbaudes datums: 12 februāris 2023.

Ārējās saites

labot šo sadaļu