Dobeles meteorīta krāteris

Koordinātas: 56°35′20″N 23°17′18″E / 56.58889°N 23.28833°E / 56.58889; 23.28833

Dobeles meteorīta krāteris jeb Dobeles astroblēma^[1] ir liela meteorīta trieciena rezultātā izveidojies zemes virsmas padziļinājums pamatklintājā aptuveni 4,5 km diametrā.^[2] Grandiozā kosmiskā katastrofa ir notikusi perma perioda laikā pirms 290 ± 35 miljoniem gadu. Dobeles krāteris ir viens no lielākajiem meteorītu krāteriem Eiropā, tomēr tas nav pamanāms klasiskā krātera formā, jo to piepildījusi bieza nogulumiežu kārta, kas veidojusies vēlākajos ģeoloģiskajos laikmetos, īpaši pēdējā ledus laikmeta posmā.

Dobeles krātera atrašanās vieta

Dobeles astroblēmas vidus atrodams 5 km uz dienvidiem no Dobeles pilsētas centra.

Vēsture

1973. gadā dziļurbumu laikā pie Dobeles negaidīti tika atklāta nezināmas izcelsmes ģeoloģiska struktūra. ^[3] Sākotnēji pētnieku viedokļi par struktūras ģenēzi bija atšķirīgi. Pastāvēja viedokļi par tās kriptotektonisko izcelsmi no siltuma un gāzes plūsmām vai gāzēm no Zemes dzīlēm, citi zinātnieki uzskatīja, ka struktūras nelīdzeno slāņu virsmu ir veidojuši sufozijas un karsta procesi vai sedimentācijas pārrāvumi. 1989. gadā Latvijas Universitātes pētnieki veica 17 urbumus. Vienā urbumā 1500 m dziļumā sasniedza kristālisko pamatklintāju, 3 urbumi bija līdz 1200 m dziļumam, bet pārējie urbumi līdz 400 m dziļumam. Grupas vadītājs Valdis Segliņš publicēja "Dobeles rajonā atklāto objektu" aerokosmisko materiālu ģeoloģiskās dešifrēšanas un ģeoloģiskās dabas virszemes pārbaudes rezultātus, kas šo ģeoloģisko struktūru aprakstīja kā gredzenveida, bezsaknes, ar apgāzta konusa formu apmēram 3,5 km diametrā, kas no visām pusēm ir norobežota ar trauslām deformācijām. Struktūras augšējā daļa aizņem 20 km² un tās uzbūvei ir raksturīgi haotiski izvietoti dažāda vecuma iežu slāņi ar atšķirīgiem krituma leņķiem. Visvecākie sadursmes skartie ieži ir silūra dolomīts ar dolomītmerģeli, par ko liecina bļodveida ieliekums silūra iežu augšējā slānī. Tiem pagulošie ordovika ieži ir stipri konsolidēti kaļķakmens un merģeļa pārslāņojumi. Meteorīta dobums ir sācis aizpildīties ar nogulumiem karbona beigās un to ir spēcīgi ietekmējusi ūdens erozija arī perma transgresijas laikā.^[4]

Skatīt arī

Nozīmīgākie meteorītu krāteri Eiropā

Ārējās saites

Zemes meteorītu krāteru datubāze Arhivēts 2010. gada 12. februārī, Wayback Machine vietnē.
Masaitis, V.L. 1999 Impact structures of northeastern Eurasia: the territories of Russia and adjacent countries, Meteoritics & Planetary Science, v. 34, p. 691-711
Skatīt Dobeles apkārtnes satelītattēlu

Atsauces

↑ Katrīna Pavlovska. Dobeles astroblēmas ģeoloģiskās uzbūves telpiskā analīze, LU bakalaura darbs (2016)
↑ Meteorītu krāteri Baltijā. Ilustrētā zinātne, 2011, Nr. 8, 41. lpp.
↑ Jansons, A. 1973. Pārskats par hidroģeoloģisko izpēti lauksaimniecības objektu ūdensapgādei (Sprikteļu mājas, kolhozā "Auri"). 09189 apr. Valsts ģeoloģijas fonds. 24 lpp.
↑ Segliņš, V. 1989. Aerokosmisko materiālu ģeoloģiskās dešifrēšanas un Dobeles rajonā atklāto objektu ģeoloģiskās dabas virszemes pārbaudes rezultāti. Darba atskaite. 10685.apr. 1.grām. 3.iesp. Rīga. PSRS ģeoloģijas ministrija. 918 lpp.

[1] Katrīna Pavlovska. Dobeles astroblēmas ģeoloģiskās uzbūves telpiskā analīze, LU bakalaura darbs (2016)

[2] Meteorītu krāteri Baltijā. Ilustrētā zinātne, 2011, Nr. 8, 41. lpp.

[3] Jansons, A. 1973. Pārskats par hidroģeoloģisko izpēti lauksaimniecības objektu ūdensapgādei (Sprikteļu mājas, kolhozā "Auri"). 09189 apr. Valsts ģeoloģijas fonds. 24 lpp.

[4] Segliņš, V. 1989. Aerokosmisko materiālu ģeoloģiskās dešifrēšanas un Dobeles rajonā atklāto objektu ģeoloģiskās dabas virszemes pārbaudes rezultāti. Darba atskaite. 10685.apr. 1.grām. 3.iesp. Rīga. PSRS ģeoloģijas ministrija. 918 lpp.

[1]

[2]

[3]

[4]