Djegogarsija

Djegogarsija (Diego Garcia) ir koraļļu sala un atols Indijas okeānā, Čagosu arhipelāga lielākā un vienīgā apdzīvotā sala. Administratīvi ietilpst Britu Indijas Okeāna Teritorijā. Kopš 1970. gadiem Djegogarsija ir Apvienotās Karalistes un ASV kopēja militārā bāze; salā nav pastāvīgo iedzīvotāju, tajā garnizonēti 4—5 tūkstoši britu, amerikāņu un to sabiedroto militārpersonas un civilās kontraktpersonas. Djegogarsija, tāpat kā pārējais Čagosu arhipelāgs ir strīdus teritorija ar Maurīciju, kuras pārvaldē tas atradās līdz 1965. gadam. 2004. gada oktobrī Apvienotās Karalistes valdība piekrita nodot Čagosu arhipelāgu Maurīcijas suverenitātē, bet paturot militāro bāzi nomā uz 99 gadiem.

Djegogarsija
Diego Garcia
Djegogarsija Djegogarsija
Ģeogrāfija
Koordinātas	7°18′S 72°24′E
Arhipelāgs	Čagosu arhipelāgs
Salu skaits	4
Platība	27,19 km²
Lagūnas platība	174 km²
Garums	21 km
Platums	11 km
Augstākais kalns	20 m
Administrācija
Britu Indijas Okeāna Teritorija
Lielākais ciems	Kamptanderkova
Demogrāfija
Iedzīvotāji	4239 (2012)
Blīvums	156/km²
Pamatiedzīvotāji	briti, amerikāņi
Djegogarsija Vikikrātuvē

Ģeogrāfija

Djegogarsijas atols atrodas pašos Čagosu arhipelāga dienvidaustrumos. Atols ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā. Atola galvenā sala stiepjas gar tā malām austrumos, dienvidos un rietumos 64 km garumā, tās platums ir no dažiem simtiem metru līdz 2,4 km; tā ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules atoliem. Salas augstākā vieta ir 20 m vjl, bet vidējais augstums ir ap 1,4 m. Atola ziemeļos ir 6 km plata atvere uz okeānu un šeit atrodas vēl trīs nelielas saliņas. Atola kopējā platība ir 174 km², bet iekšējās lagūnas platība — 120 km², tās lielākais dziļums ap 25 m. Salā valda tropiskais lietusmežu klimats ar gada vidējo temperatūru 29—30 °C, vidējais nokrišņu daudzums ir 2603.5 mm.

Vēsture

Neapdzīvoto salu 1544. gadā atklāja Portugāles dienestā esošais spāņu jūrasbraucējs Djego Garsija de Mogers (Diego García de Moguer) un nosauca to savā vārdā. Čagosu arhipelāgs palika neapdzīvots līdz 18. gadsimta otrajai pusei. 1778. gadā Maurīcijas franču gubernators uzdāvināja Djegogarsijas salu Dipuī de la Fajam, lai tajā zvejotu un vāktu kokosriekstus. 1786. gadā Britu Austrumindijas kompānija neveiksmīgi mēģināja salā izveidot apmetni. Pēc britu aiziešanas franču administrācija salā ierīkoja lepras koloniju, bet 1793. gadā izveidoja kokospalmu plantācijas. Plantācijās tika nodarbināti vergi no Madagaskaras un Malajas, kā arī algots darbaspēks no citām Indijas okeāna piekrastes zemēm. Pakāpeniski izveidojās savdabīgs čagosiešu kreolu etnoss Îlois — salinieki.

Pēc 1814. gada Parīzes miera līguma Čagosu arhipelāgs nonāca Lielbritānijas kontrolē. 1942. gadā Britu karaliskie gaisa spēki salā izveidoja lidlaivu bāzi; tās uzdevums bija meklēt vācu un japāņu zemūdenes Indijas okeānā. 1046. gadā tā tika slēgta. 1965. gadā Apvienotās Karalistes valdība par 3 miljoniem mārciņu nopirka Čagosu arhipelāgu no tobrīd pašpārvaldošās Maurīcijas kolonijas.

1966. gadā britu valdība noslēdza vienošanos ar ASV, kas ļāva tai Djegogarsijas salu izmantot militārās bāzes būvniecībai. Vienošanās tika noslēgta uz 50 gadiem līdz 2016. gadam un pagarināta līdz 2036. gadam. Saskaņā ar vienošanos, salai vajadzēja būt neapdzīvotai, tādēļ visi salas iedzīvotāji (ap 1100) līdz 1974. gadam piespiedu kārtā tika pārcelti uz citām vietām.

1971. gadā tika uzsākta militārās bāzes būve, tajā skaitā lidlauks ar 3700 m garu skrejceļu, kas bija paredzēts kā viena no rezerves nolaišanās vietām Space Shuttle programmas kosmosa kuģiem, bet nekad tam netika izmantota. Bāze tika izmantota daudzām militārajām operācijām, tajā skaitā Līča karā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Djegogarsija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)