Diskusija:Viela
Drusku īpatnēji, nezinātniski izklausās šī raksta pirmais teikums. Apmēram tāpat būtu, ja uzrakstītu - Ronis ir liels jūrā dzīvojošs zīdītājdzīvnieks, kas mīl daudz kustēties - teikuma pirmā daļa ir nopietna, bet otrā daļa, kaut arī faktiski pareiza, skan neenciklopēdiski. Daarznieks 14:29, 2 novembrī, 2006 (UTC)
- Es pat teiktu, ka šāda īpašība periodiski piemīt visam rakstam (daudz pašsaprotamu lietu un atkārtošanās (Ja viela ir cietā stāvoklī, tad saka, ka tā ir cieta viela.), īsi teikumi, kuros sniegts maz informācijas u.tml.). --Tail 14:56, 2 novembrī, 2006 (UTC)
- Vielas atomi vai molekulas nekustas tikai cietām vielām absolūtās nulles temperatūrā. -Yyy 08:52, 3 novembrī, 2006 (UTC)
- Ronis arī nekustas pie absolūtās nulles :D Enciklopēdijas šķirkļa pirmais teikums izsaka aprakstāmā jēdziena galveno būtību un tur nevajadzētu iekļaut otršķirīgas lietas. Daarznieks 10:09, 3 novembrī, 2006 (UTC)
- Ronis nekustas arī pie temperatūrām, kas ir ievērojami augstākas par absolūto nulli, kurās vielas atomi un molekulas kustas pietiekoši intensīvi, lai veidotu šķidro un gāzveida fāzi (piem -188°C, kur skābeklis ir šķidrums, slāpeklis ir gāze, bet ronis jau sen būtu nosalis). Molekulu siltumkustība ir svarīga vielas īpašība, šķidrās un gāzveida vielas sastāv no kustīgām molekulām, molekulu svārstības cietās vielās nosaka to termisko izplešanos. -Yyy 10:22, 3 novembrī, 2006 (UTC)
- Es neapstrīdu, ka šāds kustīgums vielu veidojošiem atomiem un molekulām piemīt. Taču šī īpašība jēdzienam "viela" ir otršķirīga ja ne pat trešās šķiras. Nu paskatieties paši rakstus pārējās valodās - angliski, vāciski, krieviski, paskatieties Britannicu. Žēl, ka nav vairs mājās ķīmijas grāmatas, bet neatceros, ka arī tur tas būtu uzsvērts pie jēdziena "viela" skaidrojuma. Par molekulu kustībām būtu vietā rakstīt pie apraksta par vielas agregātstāvokli, vai pie šķirkļa "molekula" vai "atoms". Bez tam, līdzīgi kā citās valodās, arī latviski jēdzienam "viela" ir ne tikai ķīmiski-fizikāla nozīme, tas ir plašāks, savā ziņā pat filozofisks jēdziens un šādā gadījumā molekulu kustību nozīme aizslīd vēl tālāk prom no pirmajām rindiņām. Tas ir viens no apjomīgākajiem terminiem un šim rakstam būtu jābūt precīzam un rūpīgi izsvērtam. Daarznieks 10:40, 3 novembrī, 2006 (UTC)
- Ne par to vajadzētu būt runai pirmajā teikumā, no kā sastāv viela un vai tā kustas, bet definīcijai, kas ir viela. Manuprāt tur tas ronis aprakts. :) Piemēram LPE rakstīts (vispār, manuprāt, diezgan sakarīgi) - viela - matērijas veids, kam piemīt miera masa. --Feens 22:34, 3 novembrī, 2006 (UTC)
- Es neapstrīdu, ka šāds kustīgums vielu veidojošiem atomiem un molekulām piemīt. Taču šī īpašība jēdzienam "viela" ir otršķirīga ja ne pat trešās šķiras. Nu paskatieties paši rakstus pārējās valodās - angliski, vāciski, krieviski, paskatieties Britannicu. Žēl, ka nav vairs mājās ķīmijas grāmatas, bet neatceros, ka arī tur tas būtu uzsvērts pie jēdziena "viela" skaidrojuma. Par molekulu kustībām būtu vietā rakstīt pie apraksta par vielas agregātstāvokli, vai pie šķirkļa "molekula" vai "atoms". Bez tam, līdzīgi kā citās valodās, arī latviski jēdzienam "viela" ir ne tikai ķīmiski-fizikāla nozīme, tas ir plašāks, savā ziņā pat filozofisks jēdziens un šādā gadījumā molekulu kustību nozīme aizslīd vēl tālāk prom no pirmajām rindiņām. Tas ir viens no apjomīgākajiem terminiem un šim rakstam būtu jābūt precīzam un rūpīgi izsvērtam. Daarznieks 10:40, 3 novembrī, 2006 (UTC)
- Ronis nekustas arī pie temperatūrām, kas ir ievērojami augstākas par absolūto nulli, kurās vielas atomi un molekulas kustas pietiekoši intensīvi, lai veidotu šķidro un gāzveida fāzi (piem -188°C, kur skābeklis ir šķidrums, slāpeklis ir gāze, bet ronis jau sen būtu nosalis). Molekulu siltumkustība ir svarīga vielas īpašība, šķidrās un gāzveida vielas sastāv no kustīgām molekulām, molekulu svārstības cietās vielās nosaka to termisko izplešanos. -Yyy 10:22, 3 novembrī, 2006 (UTC)
- Ronis arī nekustas pie absolūtās nulles :D Enciklopēdijas šķirkļa pirmais teikums izsaka aprakstāmā jēdziena galveno būtību un tur nevajadzētu iekļaut otršķirīgas lietas. Daarznieks 10:09, 3 novembrī, 2006 (UTC)
- Vielas atomi vai molekulas nekustas tikai cietām vielām absolūtās nulles temperatūrā. -Yyy 08:52, 3 novembrī, 2006 (UTC)
Sāc diskusiju par Viela
Diskusiju lapas ir vieta, kur dalībnieki var apspriest to, kā panākt, lai Vikipēdija ir vieta, kur informācija ir visprecīzākā. Tu vari izmantot šo lapu, lai uzsāktu diskusiju ar citiem, par to, kā uzlabot rakstu "Viela".