Diskusija:Prūši

Ir piebildes un jautājums. Citēšu.

"Mūsdienās pastāv prūšu kustiba, kas arī izdod savu laikrastu prūšu valodā." - Te, manuprāt, būtu jāpiebilst, ka tā ir "jaunprūšu" valoda (vai kā lai citādi to nosauc).

"Bieži tiek uzsvērta prūšu valodas lielā līdzība ar vācu nekā ar kādu baltu cilmes valodu." - Par ko īsti te ir runa? Neesmu nekāds prūšu valodas speciālists, tomēr ir nācies pamatīgi pastrādāt ar Toporova sastādītajām prūšu valodas vārdnīcām un tamlīdzīgām lietām, un nekādi nevaru teikt, ka prūšu valoda būtu līdzīgāka vācu nekā jebkurai baltu valodai. :) (Prūšu tekstu ortogrāfija gan bieži ir vāciska, bet tam nav nekāda sakara ar valodu.) --Dekaels 20:30, 7 martā, 2006 (UTC)

Domāju, ka šo tematu būtu nepieciešams vairāk papētīt un pagaidām apšaubāmās vietas izņemšu laukā.--Lielais Rolands 20:40, 7 martā, 2006 (UTC)

Komentārs par mazūri un poļi: vai nu poļāni un mazūri vai arī tikai poļi. Mēs taču nesakam zemgaļi un latvieši.--Feens 21:16, 7 martā, 2006 (UTC)

Jā... mēs nesakām zemgaļi un latvieši, bet sakām latvieši un latgaļi, malenieši, ventiņi... uzsverot to valodas atšķirību, savukārt etniskā un globāli politiskā piederība tomēr ir viena - latvieši! Runājot par prūšiem varu teikt, ka jaun-prūšu valoda ir balstīta uz sen-prūsu valodas pieminekļiem. Tātad tās abas nebūtu jāizdala runājot kā par divām dažādām valodām, ja nu vienīgi uzsverot varbūt dažādos šīs valodas attīstības etapus. Tiem, kas uzskata, ka prūšu valoda ir līdzīga vācu valodai, varu piedāvat tajā ieskatīties un saprast, ka tad jau arī latviešu valoda ir tikpat līdzīga vācu valodai!

fõrums prūšu valodā: http://prusa.miestai.net/forum/index.php?

Latvijas prūšu biedrība: http://www.rikoyota.oh.lv

Dr.Letas Palmaitis izveidotā, zinātniskā web lapa: http://donelaitis.vdu.lt/prussian/index.htm

pirmā web lapa prūsu valodā: http://prusa.strefa.pl/nertiks.html

Labdien, piedošanu ka iejaucos, es esmu cilvēks kam pieder www.rikoyota.oh.lv un es esmu prūsis, konkrētāk labiešu vai dižlabiešu dzimtas pēctecis, vītings. Visa no dzimtas, kas nes manu uzvārdu drīkst sevi saukt par prūšiem, baltu prūšiem. Prūsis ir vairāku cilšu sajaukums, no kurām dažas runāja gandrīz lietuviski, bet dažām bija spēcīgs slāviskais piesitiens, Pamediskajā dialektā var manīt spēcīgāku ģermānisko influenci. Prūšu valoda drīzāk ir līdzīgāka !!!krievu!!! nekā vācu valodai, vismaz krievam to būtu stipri vieglāk iemācīties. Mazūri nav poļi, bet gan galindu un seno mazūru sajaukums. Mazlietuvieši arī ir jaukteņi ar prūšiem.—Šo komentāru pievienoja MartinalSmith (diskusija • devums).

Zemes nosaukums - Mazovija nepārpotami ir baltu cilmes vārds no īpašības vārda mazs. Ainārs 10:17, 13 septembrī, 2017 (UTC)

Sadalīšana

Literatūrā nošķir senprūšus (baltu sentautu) un prūšus (Prūsijas zemes iedzīvotājus, vācu tautas subetnosu), bet te viss ir vienā putrā. Iesaku nošķirt, jo tas nav gluži viens un tas pats. --anonīms 09:17, 28 novembrī, 2011 (UTC)

man gan liekas ka rakstā 99% ir par senprūšiem. --Biafra 09:40, 28 novembrī, 2011 (UTC)

Tiešī par to arī brīnos, ka raksts ir par senprūšiem, bet saucas "prūši", kas nav viens un tas pats. Bet, protams, tas ir tikai subjektīvs ieteikums, nekas vairāk. --anonīms 10:11, 28 novembrī, 2011 (UTC)

krievu un lietuviešu vikipēdijās ir līdzīgi - vnk. "prūši". bet man nav ne jausmas, vai latviešu avotos "prūši" tiek attiecināti pārsvarā uz "senprūšiem". iespējams ka raksts jāpārdēvē. vai vismaz jāieliek kāda nozīmju atdalīšana augšā? --Biafra 10:25, 28 novembrī, 2011 (UTC)

Kalendārs

Kā var baltu tautai - prūšiem nebūt kalenddāra, ja baltiem tāds bija? Prūsijā atradās baltu reliģijas centrs - Rāmava. Prūši atzīmēja vasaras un ziemas saugriežus kā arī citus gadskārtu un zemkopju svētkus. Tāpat nav noliedzams, ka kristietība savu iekarojumu attaisnošanai nomelnoja iekarojamo zemju paražas un kultūru - pasludinot tos par barbariem, piedēvējot tiem visādas lielākotes izdomātas īpašības un darbības. Tādējādi iekarotāji izskatījās labāki un mierināja savu sirdsapziņu...

Teitoņu ordeņa hronista - Duisburgas Pētera 1326. gadā pabeigtajā «Prūšu zemes hronikā» teiktais - lai zinātu, kad pienāks līguma slēgšanas diena, prūši iegrieza kokā svītriņas vai iesēja aukliņā mezglus, norāda vienīgi uz attiecīgā cilvēka aizņemtību vai švako atmiņu nevis uz kalendāra neesamību. Skaidrs, ka bez rakstības nevar uzrakstīt datumu. Kociņš vai aukliņa šajā gadījumā kalpo vienīgi par piezīmju grāmatiņu. Ainārs 11:17, 13 septembrī, 2017 (UTC)