Diskusija:Fantastika

Pēc raksta uzrakstītās definīcijas grūti atbildēt, kas ir šis žanrs. (Es personīgi nezinu, kas ir fantastikas žanrs.)

Vai, piemēram, viduslaiku ceļojuma apraksti ietilpst fantastikas žanrā? Vai Po? Vai Borhess? Bet Lāčplēsis vai Bībele? --Feens 01:29, 28 novembrī, 2005 (UTC)

Nav noliedzams, ka fantastikas literatūru definēt ir praktiski neiespējami. Tāpēc jau tā definīcija ir tāda, kāda ir. :)

Nezinu, varbūt definīcijai var/vajag piemērot vēl aptuveni šādus punktus:

• "kā būtu, ja būtu" kā fantastikas darba pamatmotīvs,
• darbu pamatmērķis - brīdināt vai paust savus sabiedriskos vai filozofiskos uzskatus, arī - izklaidēt.

Mans viedoklis par tevis minēto autoru un darbu piederību fantastikas literatūrai:

• viduslaiku ceļojumu apraksti, protams, nepieder pie fantastikas, jo to pamatmērķis bija fiksēt informāciju, turklāt - tie neatbilst fantastikas literatūras laika ierobežojumam;
• Po, domāju, visvairāk der pie gotiskās literatūras, lai arī, bez šaubām, ir viens no fantastikas aizsācējiem;
• varbūt dažus Borhesa darbus var uzskatīt par fantastikai piederīgiem, taču tādu ir maz; es teiktu, Borhesa stāstu pamatā parasti ir filozofisku vai intelektuālu ideju (nevis uzskatu!) literārs paudums;
• "Lāčplēsis" nav fantastika (jāņem vērā, ka ar latviešu literatūras attīstība nopietni atšķiras no Eiropas literatūras attīstības, tādēļ piederība kādam virzienam jāskata daudz rūpīgāk; turklāt - "Lāčplēsis" nav proza; un - tas pilnīgi skaidri iekļaujas senzināmā un fiksētā literārā virzienā, t.i., tautiskajā romantismā);
• Bībele fantastikas žanram neatbilst pēc pamatfunkcijas (pamatfunkcija - būt reliģiskam tekstam) vai kaut vai pēc laika ierobežojuma (fantastikas kā virziena aizsākumi - XIX gs.).

--Tail 17:02, 28 novembrī, 2005 (UTC)

Es domāju par tiem viduslaiku ceļojumu aprakstiem, kur cilvēki ar astēm ,bez galvām utml. attēloti, un arī citi visādi brīnumi. (uguns upes, milzu zivis utt.)

Tas ka Lāčplēsis ir tautiskā romantisma "gabals" es neapšaubu, es gribēju pievērst uzmanību tam, ka, pēc manām necilajām domām, vajadzētu būt tā, ka izlasot rakstu "fantastika" cilvēkam bez priekšzināšanām vajadzētu apjaust, kas tas ir. Tagad ir tā, ka Fantastikas literatūrai visraksturīgākā iezīme ir neparasta darbības vide vai laiks (cita pasaule, nākotne, alternatīva pagātne utt.). Nu tāds darbs ir arī gandrīz jebkurš mīts un tālāk visāda veida literatūra, tāpēc arī manas piebildes.

Piebildīšu veco teicienu - viens muļķis var uzdot vairāk jaut. kā 10 gudrie atbildēt, tāpēc iepriekš rakstīju, ka nezinu kā jābūt :).

Īsumā - pēc apraksta es nesapratu, kas ir fantastika kā lit. virziens (kaut arī dažus klasiskus darbus pievienoju :) )

Mūsu Vikipēdijā tusē tāds Dekaels, varbūt viņam ir ko piebilst? :)--Feens 17:34, 28 novembrī, 2005 (UTC)

Manuprāt, Tail pieeja fantastikai kā atsevišķam virzienam (vairāku virzienu kopumam) ir visnotaļ loģiska. Kā literatūras virzieni (pakāpeniski rodas, aši uzplaukst utt., u.t.jpr.) tie nudien izpaužas. Un vispār grūti kam te piesieties, lai gan, protams, virziena apraksts ir stipri jāpapildina. Nevaru arī nepiekrist Tail te līdz šim paustajam par žanra darba pazīmēm. Vispār liekas, ka fantastika definēta tiešām ļoti precīzi, lai gan, kā jau teicu, prasās pēc papildinājumiem. --Dekaels 22:43, 28 novembrī, 2005 (UTC)

Jums abiem, protams, pilnīga taisnība - raksts nebūt nav pilnīgs un vēl ir pamatīgi jāpapildina, lai nezinātājam rastos precīzs priekšstats par fantastikas literatūru. Tas gan ir diezgan grūts uzdevums. Grūti pateikt, vai pietiktu ar jau rakstā minēto (laiks - XIX, XX gs., lit. veids - proza, raksturīgākā iezīme - neparasta darbības vide) un manis iepriekšminētajiem vēl diviem papildus punktiem, lai šo lit. virzienu puslīdz raksturotu. Noteikti pierakstiet ko klāt arī jūs, ja kas piemērots iešaujas prātā!

P.S. Par tiem viduslaiku aprakstiem - vienkārši man līdz šim radies iespaids, ka, par spīti to (no mūsdienu viedokļa raugoties) fantastiskajam saturam, autoru mērķis tomēr bijis informēt, t.i., viņi nav apzinājušies, ka raksta par ko izdomātu, tālab arī minēju to informācijas sniegšanu.

--Tail 10:29, 29 novembrī, 2005 (UTC)

Fantāzija vs Fantastika

Ir atšķirība starp fantastikas (no fr. val. Fantastique [1]) un fantāzijas (Fantasy [2]) žanru. Tolkīns tiek uzskatīts par fantāzijas žanra aizsācēju un nepieder pie fantastikas, kā to kļūdaini šeit pamatrakstā norādījis tā autors (Tolkīns ir norādīts arī rakstā par fantāziju, kā tam ir jābūt).

Nošķirt robežas, šķiet, ir visai grūti, jāņem palīgā speciālisti, bet ir atšķirība starp fantastikas (no fr. val. Fantastique [3]) un fantāzijas (piem., Fantasy [4]) žanru. Tolkīns tiek uzskatīts par fantāzijas žanra aizsācēju un nepieder pie fantastikas, kā to kļūdaini šeit pamatrakstā norādījis tā autors (Tolkīns ir norādīts arī rakstā par fantāziju, kā tam ir jābūt).

Par fantāziju ļoti izsmeļoši var lasīt:

1) http://en.wikipedia.org/wiki/Fantasy (EN); 2) http://fr.wikipedia.org/wiki/Fantasy (FR).

Par fantastiku:

1) http://en.wikipedia.org/wiki/Fantastique (EN); 2) http://fr.wikipedia.org/wiki/Fantastique (FR; termins ir cēlies tieši no fr. val.; to izsmeļoši aprakstījis C. Todorovs).

Redzams, ka arī ar terminoloģiju angļu un franču valodā ir grūtības, taču ļoti konspektīvi atšķirību starp fantāziju un fantastiku izprotu šādi:

1) fantāzija: norisinās iedomu pasaulē; pārdabiskais tiek pieņemts un uztverts kā pilnībā pamatots attiecīgajā iedomu pasaulē; 2) fantastika: norisinās reālajā pasaulē; pārdabiskies "ielaužas" visādi citādi reālajā pasaulē; pārdabiskās parādības lasītājam ne vien nepaskaidro, bet arī lasītājs pats tās nespēj izskaidrot; raksturīgi arī tas, ka nedz darbojošās personas, nedz lasītājs nevēlas pieņemt attēlotās pārdabiskās parādības. Todorovs (Introduction à la littérature fantastique), piemēram, apgalvo, ka fantastiku raksturo šaubas par to, vai pieņemt pārdabisko kā tādu vai arī mēģināt to racionāli izskaidrot.

Izskatās, ka pirmsākumi abiem meklējami viduslaikos...

Gaidām speciālistus :) Vai arī tādus, kam ir laiks fundamentāli iedziļināties kaut vai citās valodās rakstītajos, izsmeļošajos Vikipēdijas rakstos par šiem žanriem. —Šo komentāru pievienoja 195.62.150.198 (diskusija • devums).

Vai fantāzija nav fantastikas apakšžanrs? --SpeedKing (runāt  · devums) 12:22, 30 augustā, 2013 (EEST)

Man šķiet ka elementārākais veids atšķirt to savā starpā ir tads ka "fantāzija" nekad nebūs iespējama (Gandalfs no zila gaisa nenokritīs) - "fantastika" gan, kaut kad tālu tālu ir iespējama, kaut vai teorētiski (zvaigžņu hiperblieziena dzinējs uz Betelgeizi). Paraksts.

Hiperblieziens uz Betelgeizi — tā ir zinātniskā fantastika, kas arī ir fantastikas apakšžanrs, tāpat kā fantāzijas literatūra, visādi nereāli šausmu stāsti un tamlīdzīgi. --ScAvenger (diskusija) 13:35, 30 augustā, 2013 (EEST)

Man šķiet anonīmais lietotājs ir uzrāvies uz viltusdrauga - angļiem raksta apakšā fantastique skaitās fantasy apakšžanrs, turklāt ir teikts, ka tas ir žanrs franču lieteratūrā ~~Xil (saruna) 22:55, 30 augustā, 2013 (EEST)