Diskusija:Eksanprovansa
Jaunākais komentārs: pirms 6 gadiem no Apekribo
Pamatojoties uz ko garumzīme ? ~~Xil (saruna) 11:16, 21 janvārī, 2010 (UTC)
- Uzdošu pretjautājumu. Uz ko pamatojas tas, ka nevajag garumzīmi? --Treisijs 11:43, 21 janvārī, 2010 (UTC)
- Atbildu uz abiem jautājumiem: Ē, acīmredzot, ir uzlikts lielajā atlantā saskaņā ar izdevniecības "Zinātne" 2004. gada izdevumu "Franču īpašvārdu atveide latviešu valodā". Raksts Franču īpašvārdu atveidošana, uz kuru norāda (domājams) Xil, ir taisīts saskaņā ar 1963. gada Zinātņu akadēmijas izdevumu, kas ir pilnīgāks un izvērstāks teorētiskajā ziņā. Burtopas ai atveide ir viens no punktiem, kur šo izdevumu viedoklis nesakrīt - 2004. gada izdevumā visi ai vārda sākumā, neskatoties uz to reālo garumu izrunā, ir rekomendēti atveidot ar "ē". Šeit gan jāpiebilst, ka jaunā izdevuma veidotāji nav iespringuši atveidošanas teorijā un koncentrējušies galvenokārt uz piemēru sarakstiem. --Kikos 12:24, 21 janvārī, 2010 (UTC)
- Es norakstīju nosaukumu no grāmatas, kuru izmantoju, atzīmēšu arī, ka liis ir tieši tāpat, tātad var pieņemt, ka Eksa (vismaz attiecībā uz Sezanu) ir plaši izplatīts variants, turklāt en.wiki ir IPA vārda izrunai franciski un tur nav norādīts, ka skaņa būtu gara. Vai mums tiešām visos gadījumos ir jāpieņem tas atlants par vissvētāko un nekļūdīgāko ? ~~Xil (saruna) 12:54, 21 janvārī, 2010 (UTC)
- Protams nē! Atlantā ir miljons blusu un šī ir viena no treknākajām :) Es arī sliecos uz īsā "e" pusi, jo manos avotos tam ir teorētisks pamatojums, atšķirībā no jaunās grāmatas, kur teorija pretrunā ar pašu sarakstiem. --Kikos 13:14, 21 janvārī, 2010 (UTC)
- vēl jo vairāk ja attiecīgs atveidojums ir šīs pat Vikipēdijas rakstā Franču īpašvārdu atveidošana... --Biafra 13:17, 21 janvārī, 2010 (UTC)
- 2004. gada franču atveidē ir ļoti daudz kļūdu, it īpaši – gaužām īsajā teorētiskajā daļā; neiesaku to izmantot. Pēc 1963. gada atveides un pēc franču izrunas ir ar īso, Eksanprovansa, iesaku tā arī labot. --Apekribo (diskusija) 2018. gada 4. novembris, plkst. 11.17 (EET)
- vēl jo vairāk ja attiecīgs atveidojums ir šīs pat Vikipēdijas rakstā Franču īpašvārdu atveidošana... --Biafra 13:17, 21 janvārī, 2010 (UTC)
- Protams nē! Atlantā ir miljons blusu un šī ir viena no treknākajām :) Es arī sliecos uz īsā "e" pusi, jo manos avotos tam ir teorētisks pamatojums, atšķirībā no jaunās grāmatas, kur teorija pretrunā ar pašu sarakstiem. --Kikos 13:14, 21 janvārī, 2010 (UTC)
- Es norakstīju nosaukumu no grāmatas, kuru izmantoju, atzīmēšu arī, ka liis ir tieši tāpat, tātad var pieņemt, ka Eksa (vismaz attiecībā uz Sezanu) ir plaši izplatīts variants, turklāt en.wiki ir IPA vārda izrunai franciski un tur nav norādīts, ka skaņa būtu gara. Vai mums tiešām visos gadījumos ir jāpieņem tas atlants par vissvētāko un nekļūdīgāko ? ~~Xil (saruna) 12:54, 21 janvārī, 2010 (UTC)
- Atbildu uz abiem jautājumiem: Ē, acīmredzot, ir uzlikts lielajā atlantā saskaņā ar izdevniecības "Zinātne" 2004. gada izdevumu "Franču īpašvārdu atveide latviešu valodā". Raksts Franču īpašvārdu atveidošana, uz kuru norāda (domājams) Xil, ir taisīts saskaņā ar 1963. gada Zinātņu akadēmijas izdevumu, kas ir pilnīgāks un izvērstāks teorētiskajā ziņā. Burtopas ai atveide ir viens no punktiem, kur šo izdevumu viedoklis nesakrīt - 2004. gada izdevumā visi ai vārda sākumā, neskatoties uz to reālo garumu izrunā, ir rekomendēti atveidot ar "ē". Šeit gan jāpiebilst, ka jaunā izdevuma veidotāji nav iespringuši atveidošanas teorijā un koncentrējušies galvenokārt uz piemēru sarakstiem. --Kikos 12:24, 21 janvārī, 2010 (UTC)