L. Ceplīša 1960 Norādījumos ir `Lavigna - Lavinja`, tāpat `Guadagnini - `Gvadanjīni` un `Guigno - Gvinjo`, resp., tā ir noteikta norma un `Boloņa` ir izņēmums. Tādēļ laboju arī `Legnano -Lenjano`. Starp citu, Daces Meieres Itāļu - latviešu vārdnīcā ir tā nelaimīgā `Boloņa` (personvārdu nav) un ir `lasagna - lazanja` , resp., pēc tās pašas normas. Un - ak, prieks, ir gan pašsaprotamā `Milāna`, gan arī `Trenta`, gan pat `Lugāno, Lugāna` un `Lugānas ezers`, un ar eksonīmiju tam nav nekāda sakara, bet ir gan sakars ar lokāmības priekšrocībām latviešu valodā (citās valodās tām ir vēl lielākas priekšrocības, piemēram, čehiski `Jelena Obrazcovova, Alla Pugačovova, Aija Kukuleova`!). Nu tad tik gaidiet vēl pusgadsimtu, lai šīs (itāļu) normas iekļautu Jūsu svētajā īpašvārdu atveidošanas sistēmā...--JT 09:23, 3 janvārī, 2012 (UTC)

Itāļu valodas īpašvārdu atveidošanas svētā sistēma jau stipri pasen ir publicēta un visiem, kas tiešām grib uzzināt kā vajag (nevis izpīpēt no dažādām publikācijām), var bibliotēkās pameklēt (vai pajautāt man PDF kopiju). gn atveidojams ar "nj" (Boloņa ir izņēmums). Bet nekādu lokāmo galotņu! Un stipri nesakarīgi bija ņirgāties par čehu valodas normām. No Jums to negaidīju :( --Kikos 09:55, 3 janvārī, 2012 (UTC)
Nu, es jau saku, ka ir publicēta 1960. gadā (man ir) un tur ir Lavinja un attiecīgi Lenjano. Arī nekādu ņirgāšanos par čehu valodas normām neredzu: piemēri apstiprina tikai to, ka lokāmās galotnes daudzās valodās ir nepieciešamas. Tādēļ Jūsu izsauciens `nekādu lokāmo galotņu` diezin vai ir adekvāts, jo tās ir latviešu (tāpat kā latīņu) valodas vārdsaistes pamatā (citiem tā vietā ir artikulu sistēma). Citādi iznāk `Aino / Heino uzkrita radio`...--JT 10:07, 3 janvārī, 2012 (UTC)
Man trūkst titullapas, tādēļ nezināju, ka tos Norādījumus nav sastādījis L. Ceplītis, bet A. Stelle. Ir histērisks raksts (Jaunā Gaita Nr. 260. pavasaris 2010) `Šķepu laušana Kastaņolā`, kura taču arī ir Kastanjola (Castagnola). Tā kā - nav miera zem olīvkokiem. Un nebūs...--JT 10:15, 3 janvārī, 2012 (UTC)
Atgriezties uz "Džuzepe Verdi" lapu.