Diskusija:Alberts Einšteins

Šis raksts bija latviešu Vikipēdijas vērtīgs raksts. Skatīt diskusiju. Atzīts 2006. gada 17. decembrī. 2009. gada 16. jūlijā rakstam tika atņemts vērtīga raksta statuss.

Ebrejs

To pēdējo ieguldījumu veicu sistēmā neiegājusi es... :) Un mani nodarbina viena ar to saistīta problēma.

Derētu tikt galā ar tādu pietiekami nopietnu jautājumu kā "ebrejs"/"žīds". Līdz šim tautas (nevis reliģiskas pārliecības) apzīmēšanai esmu lietojusi vārdu "žīds", ar to nebūt nevēloties izteikties aizskaroši vai nievājoši. Ja nekļūdos, pats vārds nāk no jidiša, kur tam nav nozīmes nokrāsas. Sākotnēji tādas šim vārdam nebija arī latviešu valodā.

Tagad ar šo vārdu tomēr mēdz saistīt nievājošu attieksmi, un apvainot nevienu negribētos. Cik esmu novērojusi, šī problēma tiek risināta divējādi - daži mēģina vārdu "žīds" atkal padarīt neitrālu (kāds tas, ja nemaldos, bija pirms okupācijas), savukārt citi lieto vārdu "ebrejs" (kas vismaz man saistās tieši ar reliģiju).

Tātad - kā rīkoties? Nav jau jautājums, kas īsti Vikipēdijā būtu apspriežams, bet...

Vai atstāt jautājumu katra rakstītāja paša ziņā, vai arī veidot vienotu Vikipēdijas politiku? Un, ja vienotu, tad kādu? --Tail 10:09, 30 jūnijā, 2005 (UTC)

nezinu, kā to risināt, bet nu ar tām nozīmēm tā ir kā ir, citās valodās joprojām lieto vārdu žīds un neceļ ne ausu, kamēr pie mums un pie krieviem par ši vārda lietošanu jamie ir dusmīgi. aber ebrejs ir cēlies no kautkādas viņu tautas daļas ja nemaldos. un ar reliģiju vairāk saistīts ir žīds, kaut gan arī nosacīti, jo reliģijas nosaukums ir vienkārši cēlies no tautas nosaukuma imho. jebkurā gadijumā, vārds žīds neitrālāks nepaliks, uz to cerēt nav jēgas. Prātīgākais imho ir vienkārši nepieminēt cilvēku tautību šādā gadijumā. tip kāda jēga kurināt visādas domas cilvēku prātos. Kapēc Einšteins nevarētu būt vienkārši matemātiķis un fiziķis, nevis žīds. Piemēram amerikā, neviens nevienam īsti tautību nezin, visi ir amerikāņi un viss. Izņemot protams šo konkrēto kopienu, kas varbūt tapēc arī pastāv ka visi to piemin un atceras. eh, nez, laikam ideju tomēr man nav, tikai vāvuļošana ;) Markizs 11:15, 30 jūnijā, 2005 (UTC)

Es domāju, ka neminēt nevar, jo tas daļēji izskaidro, piemēram, nacistu attieksmi pret Einšteinu. Un, ja šeit tam varbūt ir sekundāra nozīme (kaut gan pieminēt vērts), tad daudzos šķirkļos par vēsturi gan bez šī vārda nu nekādi neiztikt... --Tail 11:20, 30 jūnijā, 2005 (UTC)

nu par vēsturi jā, bez pieminēšanas laikam neiztikt. Kā saukt, par žīdu vai ēbreju, tas gan laikam paliek atklāts jautājums. amerikā dažreiz sauc pat par izraeļiem jamos. Jēga un doma jau nemainās. Markizs

Subjektīvais viedoklis. Es personīgi izvēlos publiskos rakstos vai runā ebreji. Paskaidrošu kāpēc.

Man versija par žīdu, ebreju.

• Iesākumā latviešu valodā (līdz 1940.g) šo tautu nesauca citadi kā žīdi, arī tautasdziesmās. Šim vārdam nebija nekada nievājoša vai naidīga attieksme.
• Pasaules kara gados gandrīz visa Latvijas ebreju minoritāte tika iznīcināta, bet mūsdienu Latvijas ebreju minoritāte lielā mērā ir iebraucēji no PSRS.
• Vēsturiski austrumslāvu valodās vārdam žid ir negatīva nozīme, tas ta bija arī šo jauno žīdu iebraucēju Latvijā acīs.
• Latvijā, atšķirībā no Lietuvas, padomju laikos nodibinājās izteikti padomisks režīms (nacionālkomunisti cieta sakāvi), tāpēc valdošās aprindas gribēja būt "svētākas par Romas pāvestu" un žīdu tautas apzīmēšanai ieviesa vārdu ebrejs (būtībā rusicismu).
• Situācija ir izveidojusies tāda, ka vārds ebrejs laika gaitā Latvijā ir iegājies un tiek lietots. Un ne reliģiskā nozīmē. Reliģijai tuvāks vārds būtu jūds (no jūdaisma).
• Man personīgi vienlīdz neitrāls un leģitīms vārds ir gan žīds, gan ebrejs. Tomēr es ņemu vērā daļas ebreju viedokli (esmu viņiem personīgi to prasījis), ka vārds žīds tiem liekas nepieņemams. Kāpēc gan lai es sauktu cilvēku tādā vārdā, kas uzrunātajam liekas aizvainojošs, ja eksiste cits leģitīms vārds?

Mana versija vikipēdijai:

• Rakstos ebreji vai žīdi var lietot abejādi, atkarība no autora stila izjūtas.
• Centrālais raksts ir par ebrejiem, kuras pirmā rindkopa ir "ebreji, arī žīdi".

--Feens 13:38, 30 jūnijā, 2005 (UTC)

Izklausās ok. Vajag tad attiecīgi kautkur šo pierakstīt kā vadlīniju. Markizs

Jā, sanāk jau ļoti muļķīgi ar to, ka aizvainojoši. Tā gan. No otras puses, tas it kā latviešu valodā ir pirmais un pareizākais vārds, tāpēc lietojums it kā šķiet attaisnots.

Varbūt varētu argumentēt, ka to, vai domāts aizvainojoši, bieži var redzēt pēc konteksta. Ar tādu domu arī pievienojos tavam ieteikumam par lietojumu Vikipēdijā. Interesanti, kāds būs Jūzera viedoklis.

P.S. Tīri asociatīvā līmenī sajūta, ka "jūds" ir tāds mūsdienās reti lietots vārds. Varbūt gan tikai man. --Tail 14:08, 30 jūnijā, 2005 (UTC)

Man personīgi nav nekādu iebildumu pret vārdu "žīds", bet viena no Vikipēdijas vadlīnijām ir neitralitāte (NPOV), tāpēc piekrītu Feenam par to, ka centrālajam rakstam vajadzētu būt par ebrejiem un arī pārējos rakstos tomēr būtu ieteicams turēties pie "ebrejs". Vārdu "žīds", savukārt, varētu lietot, piemēram, runājot/rakstot par "žīdiem latviešu tautasdziesmās".

No citas operas - manuprāt, šīs diskusijas ir ļoti vērtīgs Vikipēdijas elements, un tāpēc ierosinu šādas diskusijas pārvietot pie rakstiem, kur tās vieglāk varētu atrast. Protams, sākt diskusiju var jebkur, kur vien tas liekas piemēroti. --Jūzeris | m? 10:42, 2 jūlijā, 2005 (UTC)

Jūzerim taisnība. Runājot par šīs diskusijas tēmu man liekas ir vērts ņemt vērā arī to kā tās pašas etimologjijas (izcelsmes) vārdus lieto angļu valodā (kaut arī tā nav austrumslāvu valoda ~). Tātad Jew raksturo jebkuru cilvēku, kas ir Jewish izcelsmes (vienalga vai viņš ir Ashkenazi (ebreji/žīdi, kas runā uz vācu valodas balstītā pidžinā - jidišā) vai Ladino (uz spāņu valodas balstīts pidžins) vai vnk pieder jūdaismam un nerunā nevienā ar žīdiem/ebrejiem saistītā valodā) un Hebrew (ivrits) ir semīthamītu valoda, kas ir priekštece gan jidišam, gan ladino un... jā - arī vārds lai apzīmētu tos pašus Jews.

Par to noteikti nav nekādu zinātnisku publikāciju (tas ir iemesls, kāpēc es atbalstu Jūzera viedokli par diskusijām, kaut arī tas ir pretrunā ar no original research politiku), bet man liekas, ka latviešu valodai ir pārspīlēta nosliece uz etniskiem eifemismiem (vai kā lai to nosauc) - latv. valodā praktiski nav eifemismu invalīdiem, akliem cilvēkiem utt., toties, tādi vārdi kā, krievs, piemēram iegūst kkādu stigmu un masu mediji sāk aizstāt vārdu krievs ar krievvalodīgais (tas tad būtu tas eifemisms, pēc maniem novērojumiem :D), kaut arī varbūt nav nekādas vajadzības pēc kkāda lietussarga termina (piemēram ja subjekts būtu ukrainis, baltkrievs utt.), jo subjekts ir krievs.

Beigās, analizējot angļu valodas lietojumu ir vērts ņemt vērā ka abi vārdi var tikt lietoti, kaut arī žīds analogs Jew ir lietots biežāk par ebrejs analogu Hebrew.

(protams, kamēr autoritatīvs avots nenak klajā ar skaidrām vadlīnijām, kas teiktu, ka žīds ir derogators vārds)Asdfgh 00:31, 14 augustā, 2007 (UTC)

Par reliģiju

Kāds 84.237.174.51 ierakstīja: Tomēr viņa attieksmi pret kristietību raksturo šādi vārdi: "Es ticu Jēzum Kristum un no tīras sirds varu sacīt, ka ne mirkli neesmu bijis ateists. Lasot Evaņģēliju izjūtu patiesu Jēzus klātbūtni."

Pērnesu pēdējo labojumu uz šejieni, jo angļu vikipēdijā, norādot uz avotu, ir sekojoši:

Einšteins:It was, of course, a lie what you read about my religious convictions, a lie which is being systematically repeated. I do not believe in a personal God and I have never denied this but have expressed it clearly. If something is in me which can be called religious then it is the unbounded admiration for the structure of the world so far as our science can reveal it

--Feens 16:41, 27 janvārī, 2008 (UTC)

Zinātnieka uzvārds

Varbūt kāds zinātājs var papildināt ar to kāpēc latviski Einšteins tiek saukts par Einšteinu, ja patiesībā viņš bija Ainštains (un vēlāk - Amerikā - Ainstains)?87.110.180.50 2016. gada 26. maijs, plkst. 13.52 (EEST)

Skatīt eksonīms. --Papuass (diskusija) 2016. gada 26. maijs, plkst. 13.55 (EEST)

Tas nav eksonīms, bet latviskots pēc vācu (un jidiša) īpašvārdu atveides. --Apekribo (diskusija) 2016. gada 3. augusts, plkst. 15.26 (EEST)

Nu, draudziņ! "latviskots pēc ... atveides"? "Labāk" nepateiksi!80.89.78.23 2017. gada 3. jūlijs, plkst. 22.57 (EEST)