Dipijtrēna kontraktūra

Dipijtrēna kontraktūra jeb Dipijtrēna slimība (DS) ir plaukstas slimība, kura nosaukta franču izcelsmes ķirurga Dipijtrēna (Dupuytren) vārdā. Uzskata, ka šī ir ģenētiski pārmantojama (ziemeļeiropiešiem) patoloģija. Izpēte liecina, ka ar šo slimību slimojuši vikingi un viņu sirojumu rezultātā slimība tika izplatīta Ziemeļeiropā un vēlāk visā pasaulē. Ar Dipijtrēna kontraktūru neslimo aziāti.

Dipijtrēna slimības pacienta plauksta

Klīniskā aina

DS ir plaukstas saistaudu (palmārās aponeirozes) slimība, kuras rezultātā veidojas cieti saistaudu mezgli, kuri savelk pirkstus dūrē. Visbiežāk tiek skarti mazais pirkstiņš, zeltnesis un vidējais pirksts. Ilgstoša kontraktūra izraisa neglābjamus locītavu bojājumus.

Etioloģija

DS ir pārmantota patoloģija. Biežāk nekā citiem populācijā šo slimību sastop cukura diabēta slimniekiem, aknu slimniekiem un ar epilepsiju sirgstošajiem.

Ārstēšana

Kamēr nav izveidojusies kontraktūra (plaukstu var plakaniski nolikt uz galda), ārstēšanu var sākt ar regulāriem stiepes vingrinājumiem, kā arī lokālām E vitamīnu saturošu eļļu masāžām. Tomēr visbiežāk vienīgā ārstēšana ir ar operācijas palīdzību, kuru izdara plaukstas ķirurgi, mikroķirurgi (plastiskie ķirurgi) kā arī ortopēdi. Operācijas laikā caur zigzagveida griezienu slimā plaukstas aponeiroze tiek izdalīta, izmantojot optisko palielinājumu (ķirurģisko lupu vai mikroskopu). Visbiežākās komplikācijas ir pirkstu nerva bojājums, kā arī ilgstoši dzīstošas brūces un atgriezenisks notirpums operētajā pirkstā. Ja kontraktūra plaukstā ir bijusi ilgstoši, tad cerēt uz pilnīgi normālu plaukstas funkciju pēc operācijas nav pamata.

Ārējās saites

• Latvijas Plastiskās un Mikroķirurģijas centrs^{[novecojusi saite]}