Delftas skats

Jana Vermēra glezna

Delftas skats (nīderlandiešu: Gezicht op Delft) ir Jana Vermēra aptuveni 1660.–1661. gadā radīta eļļas krāsas glezna. Nīderlandiešu mākslinieka dzimtās pilsētas glezna ir viena no populārākajām viņa gleznām[6] un tapusi laikā, kad pilsētas ainavas nebija pārāk bieži sastopamas. Šī ir viena no trim zināmajām Vermēra gleznām, kurās attēlota Delfta. Divas citas ir "Mazā iela" un pazudusī glezna "Māja Delftā".[7] Puantilisma tehnikas izmantošana norāda uz to, ka tā tapusi pēc "Mazās ielas".

Delftas skats
Mākslinieks Jans Vermērs Edit this on Wikidata[1]
Gads 1660s
Medijs eļļas krāsa, audekls Edit this on Wikidata[2]
Kustība Nīderlandes glezniecības zelta laikmets, baroks Edit this on Wikidata[3]
Izmēri 96.5 cm (38.0 in)[4] × 115.7 cm (45.6 in)[4]
Atrašanās vieta Mauricheisa, Nīderlande Labot šo Vikidatos
Īpašnieks Pīters van Reivens, Abraham Dissius, Magdalēna van Reivena, Jacob Dissius Edit this on Wikidata[5]
Inventāra nr. 92 Edit this on Wikidata
Identifikatori RKDimages ID: 52503

Gleznošanas materiāli

labot šo sadaļu

Tehniskā analīze[8] uzrāda, ka Vermērs gleznai izmantojis ierobežotu pigmentu skaitu: svina balto, dzelteno okeru, dabīgo ultramarīnu un sarkano alizarīnu kā galvenos pigmentus.[9] Toties gleznošanas tehnika ir ārkārtīgi detalizēta un rūpīga.[10]

2011. gadā glezna tika attēlota uz zelta un sudraba piemiņas monētām, ko izdeva Nīderlandes Karaliskā naudas kaltuve.[11] Glezna pieminēta arī Marsela Prusta romānā "Zudušo laiku meklējot". Prusts bija liels Vermēra cienītājs un viņam īpaši patika šī glezna. Viņam piedēvēts citāts:

"Kopš muzejā Hāgā ieraudzīju Delftas skatu, es zinu, ka esmu redzējis skaistāko gleznu pasaulē".[12]

  1. https://beckchris.wordpress.com/visual-arts/best-works-of-art-of-all-time-the-critics-picks-part-1/; Make Lists, Not War.
  2. https://rkd.nl/explore/images/52503; pārbaudes datums: 9 jūlijs 2022.
  3. https://beckchris.wordpress.com/visual-arts/art-history-101-part-2-1600-present/; Make Lists, Not War; pārbaudes datums: jūnijs 2020.
  4. 4,0 4,1 https://www.mauritshuis.nl/nl-nl/verdiep/de-collectie/kunstwerken/gezicht-op-delft-92/; pārbaudes datums: 3 janvāris 2017.
  5. https://rkd.nl/en/explore/images/52503; pārbaudes datums: 12 februāris 2023.
  6. Leonard J. Slatkes. Vermeer and his contemporaries. Abbeville Press, 1981. gada 16. jūlijs. 40. lpp. ISBN 978-0-89659-195-0. Skatīts: 2010. gada 18. jūnijs.
  7. John Michael Montias. Vermeer and His Milieu: A Web of Social History. Princeton University Press, 1991. gada 1. janvāris. 200. lpp. ISBN 978-0-691-00289-7. Skatīts: 2010. gada 18. jūnijs.
  8. Kuhn, H. A Study of the Pigments and Grounds used by Jan Vermeer. Reports and Studies in the History of Art, 1968, 154–202
  9. Johannes Vermeer, 'View of Delft', ColourLex
  10. Arthur K. Wheelock Jr. and C. J. Kaldenbach, Vermeer’s View of Delft” and His Vision of Reality, Artibus et Historiae, Vol. 3, No. 6 (1982), pp. 9–35
  11. «New Coins Pay Homage to Dutch Artwork and the Old Dutch Masters». Coin Update. 2011. gada 15. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 21. augustā. Skatīts: 2017. gada 9. septembrī.
  12. Gabrielle Townsend. Proust's Imaginary Museum (angļu). Peter Lang, 2008-01-01. ISBN 9783039111244.

Bibliogrāfija

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu