Šifrēšana

Šifrēšana (no franču: chiffre — 'skaitlis') jeb kodēšana (angļu: encryption) kriptogrāfijā ir datu un ziņojumu apstrāde, ko veic datu sagatavotājs vai ziņojuma nosūtītājs, lai datus vai ziņojuma saturu nodrošinātu pret nesankcionētu izmantošanu. Lai šādus datus vai ziņojuma saturu varētu izmantot, jāveic atšifrēšana.

Visplašāk izmantotā šifrēšanas paņēmiena — publiskās atslēgas kriptogrāfijas — vispārīgs attēlojums

Vēsturiski ziņojumu šifrēšanu izmantoja militāriem mērķiem, viens no vecākajiem algoritmiem bija Cēzara šifrs. Mūsdienās datu šifrēšanai parasti izmanto vai nu publiskās atslēgas kriptogrāfiju vai simetrisko atslēgšifrēšanu. Liela nozīme šifrēšanā ir ne tikai izmantotajam šifrēšanas algoritmam, bet arī šifrēšanas atslēgai, ko parasti ģenerē ar algoritmu, balstoties uz gadījumskaitli.

Vēsture

19.–20.gs

Ap 1790. gadu Tomass Džefersons teoretizēja šifru, lai kodētu un atšifrētu ziņojumus, lai nodrošinātu drošāku militārās sarakstes veidu. Šifrs, kas mūsdienās pazīstams kā riteņa šifrs vai Džefersona disks, lai gan faktiski nekad nav izveidots, teorētiski tika uzskatīts par spoli, kas varētu sajaukt angļu valodas ziņojumu līdz 36 rakstzīmēm. Ziņojumu var atšifrēt, pievienojot sajaukto ziņojumu uztvērējam ar identisku šifru.

Džefersona diskam līdzīgu ierīci M-94 1917. gadā neatkarīgi izstrādāja ASV Armijas majors Džozefs Mauborns. Šī ierīce tika izmantota ASV militārajos sakaru dienestos līdz 1942. gadam.

Otrajā pasaules karā Ass lielvaras izmantoja modernāku M-94 versiju ar nosaukumu Enigma. Enigma mašīna bija sarežģītāka, jo atšķirībā no Džefersona diska un M-94, katru dienu burtu juceklis pārgāja uz pilnīgi jaunu kombināciju. Katras dienas kombināciju zināja tikai ass valstu dienesti, tāpēc daudzi domāja, ka vienīgais veids, kā izjaukt kodu, ir izmēģināt vairāk nekā 17 000 kombināciju 24 stundu laikā. Sabiedrotie izmantoja skaitļošanas jaudu, lai stingri ierobežotu saprātīgu kombināciju skaitu, kuras viņiem bija jāpārbauda katru dienu, kā rezultātā tika uzlauzta Enigma mašīna.