Datorpele (datoru kontekstā saukta arī vienkārši par peli) ir ierīce kursora pārvietošanai pa datora ekrānu. Tās funkcijas ir atkarīgas no konkrētās programmas, ar kuru strādā lietotājs. Lielākajā daļā programmu peles pārvietošana izraisa noteiktas formas veidojuma (kursora) — pārvietošanos pa ekrānu. Kursora izskats var būt atkarīgs no programmas statusa (piemēram, ja programma ir aizņemta, tad ir redzams smilšu pulkstenītis) vai atrašanās vietas programmas logā (kursora izskata izmaiņa, uzbraucot virsū hipersaitei). Normālos apstākļos grafiskajā vidē kursors ir bultiņa ar aso galu uz augšu un pa kreisi. Teksta programmās kursors atgādina burtu "I". Dažās programmās (pirmās personas šaujamspēles, dažas grafiskās programmas noteiktos apstākļos) peles pārvietošana maina skatīšanās virzienu spēles pasaulē.

Datorpele

Parasti pele ir apgādāta ar diviem taustiņiem un rullīti, tai ir iespējamas arī citas papildpogas. Pirms plašas rullīšu peļu izplatības bija arī sastopamas peles ar 3 pogām. Macintosh datoru pelēm ilgu laiku bija tikai viena poga.

Sākotnēji tika lietotas mehāniskās peles ar lodīti, kura pagriezās, peli pārvietojot pa galdu vai peles paliktni. Ar laiku lodītei pielipušu netīrumu daļiņu dēļ šādas peles darbība pasliktinājās. Mūsdienās vairumā lieto optiskās peles, kas kustības virziena un ātruma noteikšanai izmanto no paliktņa atstarotu gaismas plūsmu (peles apakšdaļā ir neliels gaismas avots). Šādām pelēm savukārt ir samērā svarīgi, lai paliktnis, pa kuru peli pārvieto, nebūtu ar pārāk raibu zīmējumu.

Savienojums ar datoru labot šo sadaļu

Peles savienošanai ar datoru izmanto USB vai bezvadu savienojumu. Agrāk lietoja arī PS/2 vai virknes pieslēgvietas savienojumu. Ir sastopamas arī bezvadu Bluetooth peles. Bezvadu peles darbību nodrošina divvirzienu sakaru kanāls starp peli un datoru.

Bezvadu peles labot šo sadaļu

Peles signāla vadu dažkārt uzskata par traucējošu un ierobežojošu faktoru. Šo nepilnību nav bezvadu pelei. Tomēr bezvadu pelēm ir cita problēma — līdz ar signāla kabeli tās zaudē pastāvīgas barošanas piegādi un darbojas ar autonomiem barošanas avotiem, baterijām vai akumulatoriem.

Citi trūkumi bezvadu pelēm ir šādi:

  • augstāka cena;
  • salīdzinoši lielāks svars;
  • zema iztveršanas frekvence, parasti 20—50 Hz;
  • ne vienmēr ir stabils savienojums;
  • kavēšanās informācijas pārraidē;
  • ja izmanto vairākas bezvadu ierīces (it īpaši vienādas), iespējami traucējumi;
  • privātas informācijas pārtveršana (radioviļņus ir viegli uztvert) — trūkums nav kritisks, jo pele tikai pārraida informāciju par kustību un taustiņu nospiešanu, kam nav lielas vērtības;
  • peles savienojuma atkarība attiecībā pret uztvērēju (visjutīgākā 27 MHz ierīcēm).

Uzlādēt baterijas bezvadu pelei var, tās neizņemot, vai arī izņemt un uzlādēt ārpus tās (tāpat kā baterijas mobilajiem telefoniem). Pirmajā gadījumā peli vajag regulāri savienot ar stacionāru barošanas bloku caur kabeli, doka vai platformas induktīvās strāvas padevi.

Ārējās saites labot šo sadaļu