Darba bite
Darba bites ir medus bišu (Apis) ģints sievišķie īpatņi ar neattīstītiem dzimumorgāniem. Bišu saimē bez darba bitēm dzīvo arī bišu māte un trani.
Darba bites ķermeņa garums ir 12—14 mm, bet masa 90—100 mg. Vienā kilogramā ir ap 10—11 tūkstoši bišu. Atkarībā no gadalaika bišu skaits saimē ir dažāds. Pavasarī normālā saimē ir ap 20 tūkstoši bišu, vasarā līdz 80 tūkstošiem, bet rudenī līdz 30 tūkstošiem. Bites mūža ilgums ir atkarīgs no tā, kurā gadalaikā bite izkūņojas un kādi darbi saimē jādara. Normālā saimē agri pavasarī, piemēram, martā, izaudzētās bites dzīvo līdz 35 dienām, jūnijā ap 30 dienām, augustā un septembrī izaudzētās dzīvo visu ziemu. Mazās saimēs bišu mūžs ir īsāks.
Par bites attīstību no oliņas līdz bitei lasīt rakstu Eiropas medus bite (Apis mellifera)
Darba bites pienākumi labot šo sadaļu
.jpg)
Darba bites izpilda visus darbus stropā. Tās kopj māti, baro cirmeņus, izsvīst vasku un velk šūnas, savāc nektāru un ziedputekšņus, regulē temperatūru un mitrumu stropā, gādā par tīrību, aizsargā saimi, kā arī veic citus darbus saimē.
Ar darba bites dzīvesveidu saistīta arī tās ķermeņa uzbūve: mutes orgāni piemēroti gan saldā ziedu nektāra ieguvei, gan graušanai un košanai. Uz kājām ir speciāli matiņi putekšņu savākšanai, bet uz vēderiņa atrodas īpaši dziedzeri, kas izdala vasku. Barības vads ir pārveidots par medus kuņģīti, kur norītais nektārs tiek pārstrādāts un pārvērsts medū. Kā aizsardzības un uzbrukuma orgāns ir dzelonis, kas atrodas vēderiņa galā[1].
Pienākumi atkarībā no darba bites vecuma labot šo sadaļu
- 1—2 dienas veca darba bite ir bišu šūnu tīrītāja, tai ir jātīra bišu šūnas. Tām ir jābūt tīrām, lai bišu māte tajā dētu nākamo oliņu. Ja šūna nebūs pietiekami tīra, bišu māte to nelietos.
- No 3. līdz 11. dienai jaunā bite kļūst par cirmeņu kopēju, tā baro cirmeņus.
- No 6. līdz 11. dienai bite kļūst par pieredzējušu kopēju, un tā baro bišu māšu cirmeņus.
- No 12. līdz 17. dienai darba bite kļūst par vaska biti. Tā veido jaunas kāres, labo vecās šūnas ar propolisu, saņem ziedputekšņus un sagatavo bišu maizi, saņem medu no bitēm medus vācējām un noglabā medus šūnās. Tā baro tranus, kurš pats nebarojas, apkopj un baro bišu māti. Tai ir jāiztīra bišu strops no mirušajām bitēm un cirmeņu atkritumiem. Tā vēdina ligzdu ar spārniem, veicinot gaisa cirkulāciju.
- No 18. līdz 21. dzīves dienai darba bite kļūst par stropa sargātāju. To uzdevums ir sargāt ieeju stropā. Bitēm sargātājām ir vēl viens uzdevums, ja laiks kļūst karsts, tām uz stropu ir jānes ūdens, ar kuru tiek dzesētas bites vēdinātājas, uzlejot ūdeni tām uz muguras. Stropa sargātājas sadalās dažādos "kareivjos", veicot atšķirīgas sargāšanas funkcijas:
- Bites karavīri — lido netālu ap stropa ieeju un uzbrūk nelūgtiem viesiem, tās strādā ciešā sadarbībā ar ieejas sargātājām.
- Ieejas sardze — sargā ieeju stropā, pārbaudot ar ožu katru pielidojošo biti, vai tā ir no pašu saimes. Svešas bites padzen vai nogalina bites kareivji.
- Bites novērotājas — lido nelielā attālumā ap stropu, vērojot apkārtni, un nepieciešamības gadījumā ziņo stropa sargātājām par ienaidnieku tuvošanos.
- No 22. dienas līdz 42. dienai darba bite kļūst par medus vācēju. Tās uzdevums ir vākt putekšņus un nektāru. Jo biežāk bite lido pēc ienesuma (nektāra un putekšņiem), jo ātrāk tai nolietojas spārni. Ja bitei ir stipri nolietojušies spārni, tad tā iet bojā, tāpēc vasarā tās dzīvo trīs, bet ienesuma laikā pat tikai pusotra — divus mēnešus.
Tranenes labot šo sadaļu
Tranenes ir darba bites, kas dēj neapaugļotas olas. Tās parādās saimēs, kuras ilgāku laiku dzīvo bez mātes.
Bišu mātes organisms izdala īpašas mātes vielas — feromonus, kas aizkavē darba bišu olnīcu attīstīšanos. Ja kaut kādu iemeslu dēļ saimes māte ir gājusi bojā, vai arī mātes kvalitāte ir stipri pazeminājusies, darba bitēm pietrūkst vai sāk trūkt feromonu, attīstās olnīcas, un daļa darba bišu var sākt dēt olas. Tā kā šīs olas nav apaugļotas, no tām var attīstīties tikai trani. Tādēļ arī darba bites, kas dēj olas, sauc par tranenēm[2]. Tranene spējīga izdēt līdz 30 olām. To, ka saimē atrodas tranenes, var konstatēt pēc šūnās nekārtīgi iedētām, it kā izmētātām olām, kā arī pēc tā, ka no šīm olām attīstās trani.