Dalībnieks:Neitrāls vārds/melnraksts

Vēsture

Saskaņā ar Vēri mūsdienu Baltijas teritorija ir bijusi apdzīvota vairāk kā 10 000 gadu. Tās sākotnējie iedzīvotāji ir bijuši protoeiropieši. Baltijas jūras somi šeit ieradušies 2000 gadu p.m.ē. vai, pēc Karmas domām, 3000 gadu p.m.ē., sajaucoties ar protoeiropiešiem, galā ir uzvarējis Baltijas jūras somu valodas paveids, kas bija par pamatu tiklab lībiešu, kā arī ziemeļigauņu un dienvidigauņu valodai.

Izloksnes

Rietumlībiešu izloksne atšķiras no abām pārējām ar to, ka tajā nav ne õ, ne ȯ — õ vietā 19. gadsimtā bijis sastopams ü, kas ar 20. gadsimta sākumu delabializējās (piemēram, mitsā "mežs"), savukārt divskanis uo nebija kļuvis par ȯ. Arhaiskais õ un inovatīvais ȯ ir vienīgā kopīgā pazīme starp Lielirbes un austrumlībiešu izloksni, kopumā Lielirbes izloksnei ir vairāk ar rietumlībiešu izloksni kopīgu un no austrumlībiešu izloksnes atšķirīgu iezīmju, to vidū:

• u tālākajās zilbēs nav pārtapis par õ (kāndud "celmi", sal. austrumlībiešu kāndõd);
• ā nav labializējies (mā "zeme", sal. austrumlībiešu mǭ (standarta ortogrāfijā mō));
• balsīga līdzskaņa un rezonantes savienojumus nav skārusi epentēze (ka'glõ "kakls", sal. austrumlībiešu ka'ggõl (standarta ortogrāfijā kaggõl));

Aizguvumu slāņu skaitlisks salīdzinājums

Vinklers (Winkler) secinājis, ka dokumentētais Salacas lībiešu vārdu krājums sastāv no 8500 formām, ieskaitot fleksīvas formas, šo skaitli viņš reducējis uz 1425 šķirkļa vārdiem, savukārt Kurzemes lībiešu valodas sakarā viņš balstījies uz Ketunena (Kettunen) 1938. gada vārdnīcu, kas tuvojas 10 000 lemmām, etimoloģizācijas nolūkiem, viņaprāt, no šī skaita bijis vērts šķirt 5500 atsevišķu šķirkļa vārdu.

Vinklers piezīmē, ka jaunākie aizguvumu slāņi, kas ir raksturīgi tieši lībiešu valodai (atšķirībā no senākajiem, kas kopīgi ar citām Baltijas jūras somu valodām), ir viennozīmīgi datējami pēc lībiešu valodas sadalīšanās Vidzemes un Kurzemes variantos (viņaprāt, sākot ar aptuveni 1300. gadu), citiem vārdiem, absolūtais vairums tieši lībiešu valodai raksturīgo aizguvumu abos paveidos ir aizgūts neatkarīgi.

Aizgūto vārdu skaitliskais daudzums Salacas un Kurzemes lībiešu valodā

	Salacas lībiešu valoda		Kurzemes lībiešu valoda
Vārdi kopā	1425		5500
Aizguvumi kopā, to skaitā:	531	37,1 %	2050	37,2 %
viduslejasvācu	35	6,6 %	50	2,4 %
latviešu, t. sk. sākotnēji latviešu vai lejasvācu	486 330 156	91,6 % 62,2 % 29,4 %	1875 1200 675	91,4 % 58,5 % 32,9%
augšvācu	7	1,3 %	100	4,8 %
krievu	3	0,5 %	< 40	< 1,9 %

Vinklers norāda, ka šajos rezultātos ir zīmīga gan izteiktā līdzība aizguvumu īpatsvarā, gan līdzīgās proporcijas starp aizguvumu avotiem abos lībiešu valodas variantos, tomēr galā viņš secina, ka tas nav pārsteidzoši, jo abi lībiešu valodas paveidi pastāvējuši līdzīgos vēsturiskos apstākļos.

Analizējot pa vārdšķirām lielāko aizguvumu slāni, t.i., latviešu aizguvumus (kur iekļauti arī lejasvācu aizguvumi), arī novērojama izteikta līdzība starp abiem lībiešu valodas paveidiem.

No latviešu valodas aizgūto vārdu daudzums pa vārdšķirām

	Salacas lībiešu valoda		Kurzemes lībiešu valoda
Lietvārdi	299	62,8 %	1196	63,7 %
Īpašības vārdi	35	7,2 %	145	7,8 %
Vietniekvārdi	0	0	0	0
Skaitļa vārdi	0	0	0	0
Darbības vārdi	125	26,5 %	486	25,9 %
Partikulas	17	3,5 %	48	2,6 %
Kopā	476		1875

Vācu valodu ietekmes salīdzinājums lībiešu un latviešu valodā

Vinklers, balstoties uz Jāņa Zēvera (vāciski publicējies kā Johann Sehwers) 1918. un 1953. gada publikācijām, novērojis sekojošas līdzības un atšķirības:

Literatūra

• Vītso, Tīts Reins (2013). Blumberga, Renāte; Mäkeläinen, Tapio; Pajusalu, Karl. red. "Lībiešu valodas pamatiezīmes". Lībieši: vēsture, valoda un kultūra (Rīga: Līvõ Kultūr sidām): 267.—286. lpp. ISBN 978-9984-49-730-3.
• Vītso, Tīts Reins (1994). Boiko, Kersti. red. "Lībiešu valoda pārējo Baltijas jūras somu valodu vidū". Lībieši: rakstu krājums (Rīga: Zinātne): 258.—266. lpp. ISBN 5-7966-0807-X.
• Vēri, Eduards (1994). Boiko, Kersti. red. "Īss lībiešu valodas apraksts". Lībieši: rakstu krājums (Rīga: Zinātne): 267.—288. lpp. ISBN 5-7966-0807-X.
• Christopher Moseley. Livonian. Muenchen : LINCOM EUROPA, 2002. ISBN 3895861588.
• Ernštreits, Valts (2007). "Livonian orthography". Linguistica Uralica: 11.—22. lpp.
• Ernštreits, Valts; Kļava, Gunta (2014). "Grammatical changes caused by contact between Livonian and Latvian". Eesti ja soome-ugri keeleteaduse ajakiri: 77.—90. lpp.
• Seppo Suhonen. Die jungen lettischen Lehnwörter im livischen. Helsinki : Suomalais-ugrilainen seura, 1973. ISBN 951-9019-06-5.
• Rudzīte, Marta (1994). Boiko, Kersti. red. "Latviešu un lībiešu valodas savstarpējā ietekme". Lībieši: rakstu krājums (Rīga: Zinātne): 288.—319. lpp. ISBN 5-7966-0807-X.
• Fanny de Sivers. Parlons live: une langue de la Baltique. L'Harmattan, 2001. ISBN 978-2747513371.
• Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 2001. ISBN 9984-700-12-7.
• Vēri, Eduards (1994). Boiko, Kersti. red. "Par lībiešiem un lībiešu valodu (Tenu Karmas tulkojums latviešu valodā ar viņa piezīmēm un labojumiem)". Lībieši: rakstu krājums (Rīga: Zinātne): 227.—248. lpp. ISBN 5-7966-0807-X.
• Hirša, Dzintra (1994). Boiko, Kersti. red. "Lībieši un lībiešu izcelsmes vietvārdi Latvijā". Lībieši: rakstu krājums (Rīga: Zinātne): 201.—215. lpp. ISBN 5-7966-0807-X.
• Grīntāls, Riho (2013). Blumberga, Renāte; Mäkeläinen, Tapio; Pajusalu, Karl. red. "Lībiešu valoda jauno laiku pirmajos gadsimtos". Lībieši: vēsture, valoda un kultūra (Rīga: Līvõ Kultūr sidām): 255.—265. lpp. ISBN 978-9984-49-730-3.
• Vinklers, Eberhards (2013). Blumberga, Renāte; Mäkeläinen, Tapio; Pajusalu, Karl. red. "Par aizguvumu slāņiem lībiešu valodā". Lībieši: vēsture, valoda un kultūra (Rīga: Līvõ Kultūr sidām): 303.—312. lpp. ISBN 978-9984-49-730-3.

  Rakstam pieejama tiešsaistes versija šādā(s) valodā(s): angļu.

  Winkler, Eberhard (2014). "Loanword strata in Livonian". Eesti ja soome-ugri keeleteaduse ajakiri. doi:10.12697/jeful.2014.5.1.11. ISSN 2228-1339.