Vēsture labot šo sadaļu

Saskaņā ar Vēri mūsdienu Baltijas teritorija ir bijusi apdzīvota vairāk kā 10 000 gadu. Tās sākotnējie iedzīvotāji ir bijuši protoeiropieši. Baltijas jūras somi šeit ieradušies 2000 gadu p.m.ē. vai, pēc Karmas domām, 3000 gadu p.m.ē., sajaucoties ar protoeiropiešiem, galā ir uzvarējis Baltijas jūras somu valodas paveids, kas bija par pamatu tiklab lībiešu, kā arī ziemeļigauņu un dienvidigauņu valodai.[1]


Izloksnes labot šo sadaļu

Rietumlībiešu izloksne atšķiras no abām pārējām ar to, ka tajā nav ne õ, ne ȯ — õ vietā 19. gadsimtā bijis sastopams ü, kas ar 20. gadsimta sākumu delabializējās (piemēram, mitsā "mežs"), savukārt divskanis uo nebija kļuvis par ȯ. Arhaiskais õ un inovatīvais ȯ ir vienīgā kopīgā pazīme starp Lielirbes un austrumlībiešu izloksni, kopumā Lielirbes izloksnei ir vairāk ar rietumlībiešu izloksni kopīgu un no austrumlībiešu izloksnes atšķirīgu iezīmju, to vidū:

  • u tālākajās zilbēs nav pārtapis par õ (kāndud "celmi", sal. austrumlībiešu kāndõd);
  • ā nav labializējies (mā "zeme", sal. austrumlībiešu mǭ (standarta ortogrāfijā mō));
  • balsīga līdzskaņa un rezonantes savienojumus nav skārusi epentēze (ka'glõ "kakls", sal. austrumlībiešu ka'ggõl (standarta ortogrāfijā kaggõl));

Aizguvumu slāņu skaitlisks salīdzinājums labot šo sadaļu

Vinklers (Winkler) secinājis, ka dokumentētais Salacas lībiešu vārdu krājums sastāv no 8500 formām, ieskaitot fleksīvas formas, šo skaitli viņš reducējis uz 1425 šķirkļa vārdiem, savukārt Kurzemes lībiešu valodas sakarā viņš balstījies uz Ketunena (Kettunen) 1938. gada vārdnīcu, kas tuvojas 10 000 lemmām, etimoloģizācijas nolūkiem, viņaprāt, no šī skaita bijis vērts šķirt 5500 atsevišķu šķirkļa vārdu.

Vinklers piezīmē, ka jaunākie aizguvumu slāņi, kas ir raksturīgi tieši lībiešu valodai (atšķirībā no senākajiem, kas kopīgi ar citām Baltijas jūras somu valodām), ir viennozīmīgi datējami pēc lībiešu valodas sadalīšanās Vidzemes un Kurzemes variantos (viņaprāt, sākot ar aptuveni 1300. gadu), citiem vārdiem, absolūtais vairums tieši lībiešu valodai raksturīgo aizguvumu abos paveidos ir aizgūts neatkarīgi.

Aizgūto vārdu skaitliskais daudzums Salacas un Kurzemes lībiešu valodā[2]
Salacas lībiešu valoda Kurzemes lībiešu valoda
Vārdi kopā 1425 5500
Aizguvumi kopā,
to skaitā:
531 37,1 % 2050 37,2 %
viduslejasvācu 35 6,6 % 50 2,4 %
latviešu,
t. sk. sākotnēji latviešu
vai lejasvācu[i]
486
330
156
91,6 %
62,2 %
29,4 %
1875
1200
675
91,4 %
58,5 %
32,9%
augšvācu 7 1,3 % 100 4,8 %
krievu 3 0,5 % < 40 < 1,9 %

Vinklers norāda, ka šajos rezultātos ir zīmīga gan izteiktā līdzība aizguvumu īpatsvarā, gan līdzīgās proporcijas starp aizguvumu avotiem abos lībiešu valodas variantos, tomēr galā viņš secina, ka tas nav pārsteidzoši, jo abi lībiešu valodas paveidi pastāvējuši līdzīgos vēsturiskos apstākļos.

Analizējot pa vārdšķirām lielāko aizguvumu slāni, t.i., latviešu aizguvumus (kur iekļauti arī lejasvācu aizguvumi), arī novērojama izteikta līdzība starp abiem lībiešu valodas paveidiem.

No latviešu valodas aizgūto vārdu daudzums pa vārdšķirām[3]
Salacas lībiešu valoda Kurzemes lībiešu valoda
Lietvārdi 299 62,8 % 1196 63,7 %
Īpašības vārdi 35 7,2 % 145 7,8 %
Vietniekvārdi 0 0 0 0
Skaitļa vārdi 0 0 0 0
Darbības vārdi 125 26,5 % 486 25,9 %
Partikulas 17 3,5 % 48 2,6 %
Kopā 476[ii] 1875
  1. Latviešu valodas tulkojumā "augšvācu", vajadzētu būt "lejasvācu", šādi arī raksta angļu valodas versijā.
  2. Gan latviešu, gan angļu valodas tulkojumos šeit 476, kaut arī sākotnējā uzskaitījumā — 486, iespējams, tulkojumu kļūda.

Vācu valodu ietekmes salīdzinājums lībiešu un latviešu valodā labot šo sadaļu

Vinklers, balstoties uz Jāņa Zēvera (vāciski publicējies kā Johann Sehwers) 1918. un 1953. gada publikācijām, novērojis sekojošas līdzības un atšķirības:[4]

Piezīmes labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Vääri & Karma 1994, 227. lpp.
  2. Winkler 2013, 304. lpp.
  3. Winkler 2013, 305. lpp.
  4. Winkler 2013, 311. lpp.

Literatūra labot šo sadaļu