Dalībnieks:Egilus/Smilšu kaste/CEE Spring 2019

Šī ir personiskās smilšu kastes, nevis Vikipēdijas lapa!

Dažas piezīmes pie nupat kā noslēgtā rakstīšanas konkursa "CEE Spring 2019". Un daži ieteikumi 2020. gadam.

Rezultāti 2018. un 2019. gadā

Salīdzinot ar pagājušo gadu, aktivitāte ir būtiski pieaugusi. Salīdzinājumam:

Statistikas sadaļa	2018	2019
Dalībnieku skaits ar vismaz 5 rakstiem	16	20
Rakstu skaits	445	756
Raksti ar lasāmā teksta garumu virs 10K	2	17
Raksti ar lasāmā teksta garumu virs 3K	35	125
Dalībnieki pēc teksta lasāmo zīmju skaita (skaitīts aptuveni, noapaļojot tūkstošus uz actiņu):	1. Kleivas (69) 2. Ludis21345 (64) 3. Dainis (59) 4. Edgars2007 (51) 5. Pirags (50) 6. Treisijs (45)	1. Egilus (368) 2. Kleivas (355) 3. Jānis U. (199) 4. Treisijs (96) 5. Ludis21345 (85) 6. Dainis (63)

Raksti

Garums

Vispirms jau jāpiezīmē, ka rakstu, kura lasāmais teksts īsāks par 2K, es vispār par rakstu neatzīstu - tikai par aizmetni, vai rakstītu par ko tādu, par ko labāk būtu nerakstīt. Kaut cik lietojams raksts manā uztverē sākas no kādiem 3K par ļoti nenozīmīgām tēmām (kādu šai konkursā bija milzums) un 5-10K par nozīmīgām. Protams, ne katram dots krāmēt tādus palagus kā man (no 17 rakstiem ar lasāmo garumu virs 10K 13 ir manējie, ko uzskatu par galveno sasniegumu savā dalībā; prīzes šeit vienalga nav tas, kā dēļ būtu bijis vērts piedalīties), bet vispār es domāju, ka

vajadzētu ieviest formālākus kritērijus rakstu garumam. Teiksim, vismaz tos pašus 2K lasāmā teksta. Vai nelasāmo tekstu rēķināt tikai kā 1/3 ieskaitāmā. 

Izvēlētā jebkāda satura ieskaitīšanas sistēma, manuprāt, atbaida tos potenciālus dalībniekus, kuri mazāk noskaņoti par katru cenu uzdzīt ciparus.

Kvalitāte

Vispār es pilnīgi nebiju orientējies uz subjektīvo kategoriju "labākajam rakstam", it īpaši tādēļ, ka parasti labākie mani raksti, tādi kā sēņošana, var kalpot par ilustrāciju iesācēju instrukcijas nodaļai "Kas Vikipēdija nav". Un tas tiek darīts apzināti, nešaubīgi pielietojot Piekto Vikilikumu (brīvā tulkojumā): "Ja pēc jūsu izdarītā raksts kļūs labāks kā bija, dariet to, un pofig uz visiem noteikumiem." Šoreiz tas nebija tik acīs krītoši, jo es ļoti daudz ņēmu no gataviem citvalodu rakstiem mašīntulkojuma procesā, bet no otras puses, tas pats mašīntulkojums šajos manos rakstos ir pamanāms, it īpaši vārdu secībā. Protams, tas pazemina raksta līmeni. Nu un mana aizraušanās ar visām iespējamām atsaucēm arī ir stipri pāri latviešu Vikipēdijā pieņemtajai.

Taču pārskatot citu devumu, es pārliecinājos, ka garākie mani raksti pat ar šādiem defektiem var droši konkurēt par pirmo vietu šai kategorijā. No iespējamiem konkurentiem vajadzētu atzīmēt Jāni U., kurš uzrakstījis vairākus pieklājīga garuma rakstus par seno Grieķiju, un Ammaritu ar Krasnojarskas Stolbiem.

Terminoloģija

Jēdzieni "tēmas", "papildu tēmas" utt. tika lietoti tik nesaprotami, ka man arī konkursa vidū vēl bija tikai minējumi par to, kas ar ko domāts un kas jādara. Ja tēmas ir visas tās "daba, kultūra, sievietes", kā teikts galvenajā lapā, tad nevar vienlaikus tēmas būt valstis, tāpat kā papildus tēmas nevar būt erzji un Donas reģions, kā apgalvots noteikumu lapā. Visumā man izdevās uzminēt pareizos noteikumus uz intuīciju, bet diez vai nākošgad jauniem dalībniekiem būtu jāatkārto šāds cirka fokuss. Īpaši tādēļ, ka nav nekādas jēgas rakstīt ieteikumus, kādas tēmas un kādas valstis kurās dienās izvēlēties, ja tas neko neietekmē un tikai novirza cilvēkus uz nepareizām sliedēm.

Saskaņošana ar citiem konkursiem

Man nešķiet sevišķi loģiski, ka šis konkurss notiek vienlaikus ar Dabas skati Vikipēdijā 2019, lai gan vairākās valstīs (piemēram, vairākumā CEE Spring dalībvalstu) tas notiek līdz 30. jūnijam, Krievijā - līdz 15. jūnijam. Visai grūti sakoncentrēties uz divām dažādām lietām. Velns ar augstvērtīgiem kadriem, kurus vienalga uzņem kad sanāk, bet mums šis dabas skatu konkurss, manuprāt, ir aktuāls g.k. lai sagādātu kaut vai kādus attēlus (un motivāciju rakstiem) par Latvijas dabas teritorijām, un šī konkursu pārklāšanās tam stipri traucē, kā arī konkursa rīkošana laikā, kad mums daba vēl pa pusei sastāv no plikiem kokiem un kūlas. Domāju, ka

turpmāk Wiki Loves Earth jārīko jūnijā.

Konkursa stratēģisks defekts

Attiecas ne tikai uz mums, problēma ir globāla, nu vismaz CEEiropeiska. Manuprāt, šis konkurss ir drausmīgi nesagatavots efektīvai sadarbībai un reti kura redakcija šai lietā darbojas ar stratēģisku domāšanu. Galvenās manas pretenzijas:

• 1. Rakstu izvēle daudzu valstu sarakstiem ir nepārdomāta (mūsējais vēl nekas, bet daudzi savos iekļāva citu sīkajām Vīķēm acīmredzami nenozīmīgus tematus) un bieži tiek veikta pēdējā brīdī;
• 2. Netiek apdomāts, vai izvēlētajiem rakstiem ir sajēdzīga angļu vai vismaz kādas citas lielvalodas versija, no kuras svešiniekiem tulkot. Ja kāds nezina, tulkot no erzju, latviešu vai pat albāņu valodas ar mašīnu ir process robežās no bezjēdzīga līdz mazohiskam.

Manuprāt,

CEE Spring vismaz Latvijā jāsāk organizēt divus mēnešus iepriekš:
vispirms izsludinot 2 nedēļas ilgu apspriešanu, kādus rakstus par sevi mēs visvairāk gribam iegūt;
pēc tam pusotru mēnesi pašiem uzlabojot attiecīgos rakstus angliski un latviski, līdz tie kļūst tulkošanas cienīgi.

Jā, un vajadzētu kādu virtuālu piemiņas zvaigznīti vai Līgo vainagu aktīvākajiem svešvalodu rakstītājiem par mūsu tēmām.

Protams, es skatos uz visu to vairāk kā nacionālists un patriots nekā kā neitrāls enciklopēdists, bet kurš mūsu asti cels, ja ne paši? Krievijā vot 2020. gada saraksta apspriešana notiek jau tagad.

Kopējā statistika

(jo neviens cits jau par to neuzrakstīs)

Vairumā versiju, ieskaitot krievu, šogad tika uzrakstīti mazāk kā 10 raksti par Latviju, kamēr igauņiem - 13, baškīriem - 25, poļiem - 27, ukraiņiem - 54 (puse no tiem gan sporta statistika), armēņiem - 86. Pilnībā mums uzšķaudījuši gruzīni un tatāri. Kopā par mums uzrakstīti 268 raksti, pavisam to bijis 12411, /35 = vidēji 355 par valsti. Neesam pietiekoši ieinteresējuši. Protams, tas nav tāds obloms kā Bosnijas Serbu republikai, par kuru uzrakstīti tikai trīs raksti (no reālajām valstīm visšmucīgākais rādītājs ir Melnkalnei - 105), bet tomēr. Savukārt latviešu versija ir pirmajā vietā rakstos par esperanto (13, tuvākie sekotāji pa 7), otrajā par igauņiem un Krimas tatāriem, dala otro par armēņiem un Kosovu, un trešajā par albāņiem, Donu, lietuviešiem un azerbaidžāņiem. Jā, un mēs esam ceturtie rakstos par Krieviju, atpaliekot tikai no vietām, kur daudzu jūzeru fanošana par Krieviju ir dabiska vai tradicionāla - Ukrainas, Baškortostānas un Armēnijas. Saraksts pa aprakstītajām valstīm ir te.

Statistika par 23 valodu versijām te, pēc tās mums ir 747 jauni raksti (+9 apdeitotie) un šajā ziņā esam sestajā vietā aiz ukraiņiem ar 1881 jaunrakstiem, armēņiem ar 1168, poļiem ar 1141, ungāriem ar 849 un baškīriem ar 778; aiz mums nāk bulgāri ar 643 rakstiem un rumāņi ar 572. Diemžēl, šī statistika neuzskaita rakstu lasāmā teksta garumu, jo aizmetņus pa 0,5-1K jau cilvēks var cept pa 10 dienā, netraucējot pārējai dzīvei. Bez tam, viņu kopējo baitu statistika ir kļūdaina: pēc tās īsākais konkursa raksts satur 2 vārdus un 26 baitus, kamēr reālajā dzīvē tas kopš radīšanas mirkļa satur 12K baitu. Salīdzinājumam, mans sliktākais (t.i., īsākais) raksts satur 4K baitu un pēc "netīrā" garuma ieņem 5810. vietu no statistikā iekļautajiem 11404.