Dabiskās valodas apstrāde

valodniecības, datorzinātņu un mākslīgā intelekta apakšnozare

Dabiskās valodas apstrāde (angļu: Natural language processing, NLP) ir starpdisciplināra valodniecības, datorzinātņu un mākslīgā intelekta apakšnozare, kas saistīta ar datora un cilvēka valodas mijiedarbību. Dabiskās valodas apstrādes uzdevumu mērķis ir nodrošināt spēju datoriem saprast, ģenerēt un strādāt ar cilvēku valodu.[1]

Par šīs nozares pirmsākumiem parasti tiek uzskatīti 1950. gadi, kad Alans Tjūrings publicēja rakstu ar nosaukumu "Datortehnika un intelekts" (angļu: Computing Machinery and Intelligence), kurā tika aprakstīts tests, kuru mūsdienās sauc par Tjūringa testu. Lai gan šajā rakstā dabiskās valodas apstrāde netika nodefinēta kā atsevišķa mākslīgā intelekta nozare, ievērojama daļa no aprakstītā testa ietver dabiskās valodas izprašanu un ģenerēšanu.[2]

Mūsdienās par galvenajiem dabiskās valodas apstrādes uzdevumiem tiek uzskatīta runas atpazīšana, dabiskās valodas izpratne un dabiskās valodas ģenerēšana.[3]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Introduction to Natural Language Processing (NLP)». CleverTap (angļu). Skatīts: 2023-03-25.
  2. A.M. TURING. «I.—COMPUTING MACHINERY AND INTELLIGENCE». academic.oup.com, 01 October 1950. 433–460. lpp. Skatīts: 2023-03-25.
  3. «Natural Language Processing (NLP) for Machine Learning». Encora (angļu). Skatīts: 2023-03-25.