Vikipēdija

DEAC

DEAC
Veids Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Dibināts 1999. gads
Galvenais birojs Karogs: Latvija Latvija, Rīga
Vadība Andris Gailītis
Darbinieki 100
Apgrozījums ▲ 8 milj. EUR (2013.gads) [1]
Nozare Informācijas tehnoloģijas
Produkti myDEAC Digital Cloud Space
Izdalītie serveri (Bare Metal)
Statņi
Mākoņi
Mājaslapa www.deac.eu

SIA Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs (DEAC, DEAC European Data Center) ir Latvijā bāzēts viens no lielākajiem datu centriem un IT ārpakalpojumu sniedzējiem Ziemeļeiropā, kas pieder Šveices investīciju uzņēmumam Quaero Capital.[2] DEAC apkalpo klientus no visas pasaules, taču pamatdarbība vērsta uz Eiropu un ASV, piedāvājot datu glabāšanas un pārvaldības pakalpojumus uzņēmumiem datu centros Rīgā, Lietuvā, Amsterdamā, Frankfurtē, Kijivā un Londonā.

Vēsture labot šo sadaļu

DEAC dibināts 1999. gada 9. augustā kā SIA "Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs". 2000. gadā, bijušajā Padomju Savienības laika bumbu patvertnē pēc īpašuma privatizācijas, tika atvērts moderns pazemes datu centrs Grīziņkalns, kļūstot par tā laika vienīgo pazemes datu centru Austrumeiropā.[3] DEAC bija strauji panākumi, jo jau 2000. gadā uzņēmumam bija tādi starptautiski klienti kā Microsoft, IBM, Lotus un Telia. Sakarus nodrošināja telekomunikāciju uzņēmums SIA Lattelekom (tagad — SIA Tet).[4]

Vēlākajos gados galvenie notikumi bija:

  • 2008. gadā DEAC ieguva pirmo kvalitātes vadības sertifikātu ISO 9001:2000, liekot a b pamatus attīstības mērķu sasniegšanai.
  • Otrais DEAC datu centrs "Rīga" tika atvērts 2009. gadā. Datu centrs "Rīga" ir projektēts saskaņā ar EN 50600 3. klases drošības standartiem.
  • 2010. gada otrajā pusē DEAC atvēra savu pirmo pārstāvniecību ārvalstīs.
  • 2014. gadā DEAC īsteno projektu, ieviešot vienu no pasaulē modernākajām virtuālajām platformām.
  • 2014. gadā DEAC saņēmis sertifikātu PCI DSS atbilstība nodrošina saviem klientiem maksājumu karšu datu glabāšanu, apstrādi un pārsūtīšanu atbilstoši visaugstākā līmeņa prasībām. Praksē tas nozīmē, ka karšu dati ir aizsargāti no nesankcionētas piekļuves gan fiziski, gan virtuāli, nodrošinot visu nepieciešamo biznesa procesu nepārtrauktībai.
  • DEAC ieguva "Microsoft Gold Datacenter", “Silver Datacenter” un “Silver Data Platform” kompetenci 2015. gadā.
  • 2016 gadā DEAC ieguva ISO/IEC 27001:2013 informācijas drošības pārvaldības sertifikātu. Sertifikācija apliecina DEAC augstos informācijas drošības pārvaldības standartus un nosaka visaugstākās prasības vērtīgas informācijas aizsardzībai.
  • 2017 gadā DEAC ieguva ISO 50001:2011 energopārvaldības sistēmas sertifikātu. Starptautiskais energoresursu pārvaldības standarts ISO 50001:2011 apliecina DEAC datu centra efektīvas enerģijas pārvaldības sistēmas atbilstību.
  • 2020. gadā DEAC nokļuva Šveices investīciju uzņēmuma Quaero Capital pārvaldībā, kas iegādājās 100% uzņēmuma daļu. Darījuma vērtība netiek atklāta. Uzņēmuma īpašnieki līdz tam bija Jānim Strodam piederošā SIA "Solo investīcijas" (44,7% daļu), Andrim Putānam pastarpināti piederošā SIA "Astoņdesmit astoņi" (33.92%), Andrim Gailītim piederošā SIA "Duo investīcijas" (11,14%) un Jānim Kaģim piederošā SIA KFP (10,24%). Kā DEAC patiesie labuma guvēji bija reģistrēti Strods, Putāns, Gailītis un Kaģis.[5]
  • 2021. gada maijā DEAC ieguva “zaļā” datu centra operatora statusu, pilnībā izmantojot atjaunojamo enerģiju no Ziemeļeiropā esošajām vēja ģeneratoru parkiem. [6]
  • 2022. gadā DEAC ieviesa jaunu produktu - myDEAC Digital Cloud Space platformu. Tā ir uz mākoņa balstīta platforma, kas ļauj klientiem ar dažiem klikšķiem izveidot un pārvaldīt virtuālās mašīnas un pasūtīt arī citus pakalpojumus attālināti.

Datu centri un klātienes punkti labot šo sadaļu

DEAC datu centri un klātienes punkti atrodas vairākās vietās Eiropā. DEAC datu centros piedāvā dažādus pakalpojumus ieskaitot: iekārtu izvietošanu, statņu nomu u.c.

Šobrīd DEAC ir 2 datu centri un 5 klātienes punkti:

  • Datu Centrs “Rīga”;
  • Datu Centrs “Griziņkalns”;
  • Klātienes punkts datu centrā DATA INN, Viļņā, Lietuvā;
  • Klātienes punkts datu centrā Stokholmā, Zviedrijā;
  • Klātienes punkts datu centrā Frankfurtē, Vācijā;
  • Klātienes punkts datu centrā Kijevā, Ukrainā;
  • Klātienes punkts datu centrā Amsterdamā, Nīderlandē.

Finanšu rādītāji labot šo sadaļu

Pēc 2021. gada apgrozījuma datiem, DEAC bija Latvijas TOP 1000 lielāko uzņēmumu vidū. Uzņēmuma apgrozījuma attīstība gadu gaitā bijusi sekojoša:[7]

Gads Apgrozījums, EUR milj.
2010 2,3
2011 3,3
2012 5,0
2013 8,0
2014 10,0
2015 7,5
2016 6,7
2017 7,4
2018 7,9
2019 8,6
2020 9,9
2021 9,5

Sniegtie pakalpojumi labot šo sadaļu

  • Datu centru pakalpojumi
  • Datu glabāšana un apstrāde
  • Mākoņpakalpojumi
  • Iekārtu noma un izvietošana
  • Statņu noma
  • Tīkla pakalpojumi
  • Datu drošības risinājumi
  • Ekspertu pakalpojumi
  • IT resursu vadība un pārvaldības pakalpojumi
  • IT ārpakalpojumi
  • IT konsultācijas

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ «DEAC pērn dubultojis peļņu». db.lv. Skatīts: 2014-04-27.
  2. ↑ «Users appreciate DEAC's new platform». www.baltictimes.com (angļu). Skatīts: 2023-04-19.
  3. ↑ «DEAC Datu centrs "Grīziņkalns"». www.db.lv (latviešu). Skatīts: 2007-04-12.
  4. ↑ Latvijas Vēstnesis. «Par informācijas tehnoloģijām sekmīgam biznesam». periodika.lv, 2000. Skatīts: 2022-10-12.
  5. ↑ «Šveices investori iegādājas datu centru operatoru DEAC». www.firmas.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-12.
  6. ↑ «Datu centru operators DEAC ir realizējis zaļa biznesa koncepciju». www.deac.eu (latviešu). Skatīts: 2021-06-16.
  7. ↑ LURSOFT. «DIGITĀLĀS EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS CENTRS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003455216 - par uzņēmumu». Lursoft (latviešu), 2022-10-12. Skatīts: 2022-10-12.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=DEAC&oldid=3858218"