Dī

Šis raksts ir par upi. Par angļu matemātiķi skatīt rakstu Džons Dī.

Dī (angļu: River Dee) vai Divrduja (velsiešu: Afon Dyfrdwy) ir upe Velsas ziemeļos un Anglijā. Sākas Snoudonijas nacionālajā parkā Zialta masīva austrumu nogāzēs. Plūst ziemeļaustrumu virzienā, augštecē tek saur Velsas lielāko ezeru Tegidu. Pie Čirkas upe pagriežas uz ziemeļiem, kur divos posmos veido Anglijas un Velsas robežu. Lejtecē plūst cauri Česterai, pēc kuras ieplūst Īrijas jūras 19 km garajā un 8 km platajā Dī estuārā. 19. gadsimta sākumā Tomasa Telforda vadībā tika uzbūvēts 74 km garais Langolenas kanāls, kas savienoja Dī pie Langolenas ar Šropšīras kanālu, tajā skaitā 307 m garais un 38 m augstais kuģojamais Pontkisiltes akvedukts pār Dī upi pie Čirkas.

Dī
Dī pie Langolenas
izteka ieteka ieteka ieteka
Izteka	Zialts 52°49′56″N 3°45′56″W
Ieteka	Īrijas jūra 53°21′14″N 3°13′33″W
Baseina valstis	Apvienotā Karaliste
Garums	113 km
Iztekas augstums	450 m
Ietekas augstums	0 m
Vidējā caurtece	29.71 m³/s (Čestera)
Baseina platība	1816,8 km²
Dī Vikikrātuvē

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dī.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)