Dāvids Frankfurters
Dāvids Frankfurters (vācu: David Frankfurter, dzimis 1909. gada 9. jūlijā, miris 1982. gada 19. jūlijā) bija ebreju students, kurš 1936. gada 4. februārī nošāva nacistisko aktīvistu Vilhelmu Gustlofu.
| ||||||||||||||
Dāvids Frankfurters bija Darubaras rabīna dēls. Jau no bērnības viņš slimoja ar hronisku periostītu. Pēc skolas pabeigšanas Frankfurters studēja medicīnu Vīnē, Leipcigā un Frankfurtē.[1]
1934. gadā viņš apmetās uz dzīvi Bernē, kur studēja universitātē. Mācības padevās smagi, jo bija slimības saasinājumi un viņš bieži krita depresijā. 26 gadu vecumā Dāvids Frankfurters nolēma nogalināt vietējo nacistu līderi Vilhelmu Gustlofu. Par slepkavības iemeslu kalpoja Cionas gudro protokolu publikācija. 4. februārī ar pieciem šāvieniem no revolvera Frankfurters nogalināja Gustlofu viņa darba kabinetā un uzreiz padevās policijai.
Neskatoties uz Gustlofa un nacistu ideju nepopularitāti Šveicē, Frankfurteru apsūdzēja slepkavības paveikšanā un piesprieda 18 gadus ieslodzījumā. Visas to laiku Eiropas ebreju avīzes nosodīja slepkavību un Frankfurtera rīcību. 1945. gada 27. februārī Frankfurters iesniedza apžēlošanas lūgumu un 1. jūnijā tas tika apstiprināts. Frankfurteru atbrīvoja no ieslodzījuma ar norunu par Šveices pamešanu un tiesvedības izmaksu kompensēšanu. Atlikušo dzīves daļu Frankfurters pavadīja Izraēlā, uz kurieni pārcēlās uzreiz pēc kara. Izraēlā viņš iestājās Haganā, piedalījās Izraēlas neatkarības karā, bet pēc tam ieņēma dažādus amatus aizsardzības ministrijā, dienēja Izraēlas Aizsardzības armijā oficiera pakāpē. Viņa vārdā ir nosaukta iela Petahtikvā, kā arī citās valsts pilsētās, kā arī parki. Miris Ramatganā.[1]