Dārznīcas pilskalns
Dārznīcas pilskalns ir pilskalns Madonas novada Aronas pagasta Viesienā. Tā tagadējais nosaukums ir radies samērā nesen, un pilskalna senais nosaukums nav precīzi zināms. Tiek uzskatīts, ka pilskalnā līdz 13. gadsimtam atradās Negestes pils (latīņu: Negeste, Egeste), saukta arī par Nigasti,[1] jo dažus kilometrus uz ziemeļiem atradušās Nigestes mājas, kas tagad nojauktas. Ernests Brastiņš grāmatā “Latvijas pilskalni” raksta, ka blakus Dārznīcas kalnam ir bijis Pupu krogs.
| Dārznīcas pilskalns | |
|---|---|
  Dārznīcas pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Aronas pagasts, Madonas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°53′34″N 26°02′36″E / 56.8929°N 26.0432°EKoordinātas: 56°53′34″N 26°02′36″E / 56.8929°N 26.0432°E |
| Piezīmes | |
| Izrakumi | - |
| Publiska piekļuve | brīvi pieejams |
| Oficiālais nosaukums: Dārznīcas kalns - pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 1633 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr.128 kā Valsts aizsardzības objekts Nr.: 1633. "Dārznīcas kalns — pilskalns".
Raksturojums
labot šo sadaļuDārznīcas kalns atrodas apmēram vienu kilometru no bijušās Viesienas muižas. Tas ir ap 30 metrus augsts, iegarens paugurs ar dabiski stāvām dienvidu, rietumu un ziemeļrietumu nogāzēm. Augšdaļā pilskalna nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas un ziemeļaustrumu pusē plakuma aizsardzībai izveidoti 3 grāvji un vaļņi. Pilskalna plakums ir slīps, ap 110 metrus garš un 40-50 metrus plats. 1920. gados daļa kultūrslāņa norakta un pilskalna plakumā ierīkots deju laukums, kuru līdzinot, atrasti dažādi metāla priekšmeti. Mēģinājuma rakums devis lauskas, akmeņus, kaulus un nelielu bronzas spirālīti. Kā pilskalns reģistrēts 20. gadsimta sākumā.
Teikas
labot šo sadaļuTautas teikas stāsta, ka kalnā ir nogrimusi pils un laiku pa laikam tajā parādoties avots. Tikko vedot otru cilvēku līdzi, avotiņu vairs neredzot. Reiz kāds iespraudis avotiņā žagaru un tad vedis draugu rādīt. Žagars bijis, bet avotiņu neredzējuši.
Cita teika stāsta par zemi, ko no lejas kalngalā ar cepurēm sanesuši karavīri. Vēl cita teika stāsta, ka pilskalna terases izveidotas zviedru laikos, lai kalnā varētu uzvest lielgabalus.
Foto galerija
labot šo sadaļu-
Dārznīcas pilskalna 3D modelis -
Dārznīcas pilskalna 3D modelis
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1180-1290. Krustakari. Rīga 2002