Kubomedūzas
Kubomedūzas (Cubozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) viena no medūzu apakštipa (Medusozoa) klasēm. Kubomedūzu klasē līdz 2007. gadam ir atklātas 36 sugas,[1] kas iedalītas 2 kārtās un 7 dzimtās. Savu nosaukumu kubomedūzas ir aizguvušas no to ķermeņa kubveida zvaniem.
| Kubomedūzas Cubozoa (Werner, 1975) | |
|---|---|
 Jūras lapsene (Chironex fleckeri) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria) |
| Apakštips | Medūzas (Medusozoa) |
| Klase | Kubomedūzas (Cubozoa) |
| Iedalījums | |
 Kubomedūzas Vikikrātuvē | |
Kubomedūzas ir pazīstamas kā medūzas, kas spēj izdalīt ļoti spēcīgu indi. Dažu sugu inde cilvēkam ir ļoti sāpīga vai nāvējoša. Visindīgākās pasaules medūzas ir jūras lapsene (Chironex fleckeri), Carukia barnesi un Malo kingi. Abas pēdējās sugas sauc par Irakandži medūzām, jo pēc dzēliena cilvēkam iestājas Irakandži sindroms. Jūras lapsene nogalina pieaugušu cilvēku 30 sekundēs.[2] Bet pēc Irakandži medūzu dzēliena cilvēkam jāpaspēj sniegt medicīnisko palīdzību pirmo 20—30 minūšu laikā, pēc tam var iestāties nāve.[3]
Izplatība
labot šo sadaļu
Kubomedūzas pamatā ir izplatītas tropiskajos Indijas un Klusā okeāna apgabalos — jūrās pie Austrālijas un Filipīnām, tomēr dažas sugas mīt arī Atlantijas okeāna tropiskajos ūdeņos vai Klusā okeāna austrumos. Tālākie uz ziemeļiem izplatības areāli, kuros sastopamas kubomedūzas, ir Kalifornijas piekrastes jūras, Vidusjūra[4] un Japānas piekrastes jūras.[5] Toties vistālākie apgabali uz dienvidiem ir Dienvidāfrikas piekrastes jūras[6] un Jaunzēlandes jūras.[7]
Anatomija
labot šo sadaļuNeskatoties uz saviem samērā lielajiem izmēriem, kubomedūzas tomēr skaitās planktona organismi. To zvanveida ķermeņiem ir raksturīga augsta un viengabalaina kuba forma, un no četriem apakšējiem kuba stūriem nokarājas taustekļi, uz kuriem atrodas miljoniem dzeļkapsulu. Taustekļu skaits atkarībā no sugas ir atšķirīgs, bet maksimālais skaits var būt līdz 60 taustekļiem.[8] Lai arī dažas sugas ir pilnīgi nekaitīgas, dažas sugas ir ļoti indīgas. Visbīstamākā ir jūras lapsene (Chironex fleckeri), kuras inde pie noteiktiem apstākļiem var nogalināt cilvēku 30 sekunžu laikā, turklāt no vienas medūzas var iegūt tik daudz indes, lai nogalinātu 60 pieaugušus cilvēkus.[2] Austrālijas ziemeļu krasta tropisko jūru pludmales apmēram pusgadu ir slēgtas, jo siltajā laikā tuvu krastam savairojas jūras lapsenes.[9] Jūras lapsene ir labi pamanāma, tās cepures diametrs ir līdz 30 cm liels, bet taustekļi var sasniegt 4 metru garumu.[9] Šajās pludmalēs mājo arī bīstamā Irakandži medūza Carukia barnesi, kuras cepures diametrs ir tikai 1 cm. Medūzu ir ļoti grūti pamanīt, un tās dzēlienu ir grūti ievērot. Problēmas sākas pēc 20 minūtēm.[9] Pēc dzēliena cilvēks cieš no milzīgām sāpēm vairākas dienas, un asinsspiediens kļūst ekstrēmi augsts.[9]
Peldētprasme
labot šo sadaļu
Kubomedūzas zvana apakšpusē ir ieloces, kas medūzām peldot paātrina un koncentrē izspiestā ūdens plūsmu. Tādējādi ar savu zvanu iesūcot un izšļācot ūdeni, kubomedūza var pārvietoties daudz ātrāk kā citas medūzas,[9] ar ātrumu līdz 6 m/min.[10] Atšķirībā no scifozojiem, zvanā nav radiālo kanālu, to funkcijas pilda uz āru izvirzītas kuņģa kabatas. Kubomedūzu nervu sistēma ir daudz attīstītāka nekā citām medūzām. Tām ir izteikti pamanāms nervu gredzens ap zvanveida ķermeņa pamatni. Tas koordinē ķemeņa pulsāciju. Līdzīga īpašība vēl piemīt tikai vainagmedūzām (Coronatae).
Redze
labot šo sadaļuKubomedūzām piemīt 4 īstas acis. Lai arī tās nav lielas (0,15—0,8 mm),[9] tām ir tīklene (retina), radzene (cornea) un lēca (lens).[11] Bez īstajām acīm kubomedūzām piemīt arī vienkāršās acis jeb actiņas. Uz katras ķermeņa kuba sānu plaknes kubomedūzai ir sensora plāksne, uz kuras atrodas četru veidu acis: viena īstā acs ar lielu lēcu, viena acs ar mazu lēcu un divi pāri vienkāršo actiņu. Pavisam kopā tām ir 24 acis.[9] Sensoro plāksni atbalsta un pie ķermeņa pievieno plastisks kātiņš, kas kā giroskops spēj izmainīt plāksnes orientāciju, piemēram, pagriežot to tā, lai acis varētu skatīties uz augšu.[9] Sensorā plāksne ne tikai kalpo redzes orgāniem, bet arī nodrošina ožu un līdzsvaru. Katra sensorā plāksne ir savienota ar nelielām smadzenēm. Visas četras smadzenes savā starpā komunicē, izmantojot centrālo nervu gredzenu. Turklāt nervu gredzens ir savienots ar nervu tīklu, kas vada ķermeņa pulsāciju[9] Līdz šim zinātnieki nav izpratuši visu acu un smadzeņu lomu vizuālās informācijas uztveršanā un analīzē ar tik vienkāršu nervu sistēmu. Bet neapšaubāmi kubomedūzas spēj redzēt attēlos un izvairīties no šķēršļiem.[9]
Uzvedība un barība
labot šo sadaļuKubomedūzu uzvedību var salīdzināt ar zivju uzvedību.[9] Tām ir raksturīga ātra, taisnvirziena kustība uz priekšu, turklāt kubomedūzas ļoti labi izvairās no dažādiem šķēršļiem. Visas zināmās sugas pamatā dzīvo krasta līnijas tuvumā. Daudzas sugas mājo seklajos piekrastes ūdeņos, lagūnās un mangrovju audžu purvos. Kubomedūzām ir ātra vielmaiņa, tādēļ tās mājo vietās, kas bagātas ar barības resursiem. Iecienītākais piekrastes ūdeņu medījums ir vēžveidīgie un zivis. Daļa kubomedūzu mājo atklātā okeānā un ļaujas spēcīgajām straumēm. Tas var būt arī bīstami, jo straumes var medūzas izmest krastā, lai gan kubomedūzas spēj ļoti labi peldēt un izvairīties no briesmām.[9]
Iespējams, ka pateicoties kubomedūzu bīstamajiem dzīves apstākļiem, tām ir tik labi attīstītas acis, salīdzonot ar citām medūzām, kurām labākajā gadījumā ir tikai vienkāršās acis.[9]
Sistemātika
labot šo sadaļu- Kubomedūzu klase (Cubozoa)
- kārta: Carybdeida
- dzimta: Alatinidae
- dzimta: Carukiidae
- dzimta: Carybdeidae
- dzimta: Tamoyidae
- dzimta: Tripedaliidae
- kārta: Chirodropida
- dzimta: Chirodropidae
- dzimta: Chiropsalmidae
- kārta: Carybdeida
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ The phylum Cnidaria: A review of phylogenetic patterns and diversity 300 years after Linnaeus
- ↑ 2,0 2,1 «Box Jellies: Cubozoa - Behavior And Reproduction, Sea Wasp (chironex Fleckeri)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.
- ↑ «Irukandji (Carukia barnesi)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 21. martā. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.
- ↑ «Carybdea marsupialis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 28. aprīlī.
- ↑ Lewis, C. and B. Bentlage (2009). Clarifying the identity of the Japanese Habu-kurage, Chironex yamaguchii, sp nov (Cnidaria: Cubozoa: Chirodropida). Zootaxa 2030: 59–65
- ↑ Gershwin, L. and M. Gibbons (2009). Carybdea branchi, sp. nov., a new box jellyfish (Cnidaria: Cubozoa) from South Africa. Zootaxa 2088: 41–50
- ↑ Gershwin, L. (2009). Staurozoa, Cubozoa, Scyphozoa (Cnidaria). In Gordon, D. editor (2009). New Zealand Inventory of Biodiversity. Vol. 1: Kingdom Animalia. Thisis the world most poisonous animal in the world
- ↑ «Box Jelly Fish Chironex Irukandji Jelly Fish». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. novembrī. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.
- ↑ 9,00 9,01 9,02 9,03 9,04 9,05 9,06 9,07 9,08 9,09 9,10 9,11 9,12 «Box jellyfish». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 6. janvārī. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.
- ↑ Barnes, Robert D. (1982). Invertebrate Zoology. Philadelphia, PA: Holt-Saunders International. pp. 139–149. ISBN 0-03-056747-5.
- ↑ Jellyfish Have Human-Like Eyes
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kubomedūzas |