Cjindao aplenkums

Cjindao aplenkums bija vienīgā lielā Pirmā pasaules kara kauja Āzijā un Klusajā okeānā.

Novājinātā Ķīnas Cjinu dinastijas impērija 1898. gadā iznomāja Šaņdunas pussalas Cjindao teritoriju Vācijas impērijai uz 99 gadiem. Vācija šeit uzbūvēja Eiropas stila pilsētu, kā arī karaflotes ostu, kuru aizsargāja ap 4700 vācu kareivju. Osta kalpoja par galveno bāzi vācu karaflotes Klusā okeāna skvadronam, kas kontrolēja daudzās salu kolonijas.

1914. gada 15. augustā ar Britu impēriju sabiedrotā Japānas impērija izvirzīja ultimātu Vācijai, pieprasot vācu karakuģu atvilkšanu no Japānas un Ķīnas ūdeņiem, kā arī Cjindao nodošanu Japānai. Karam sākoties, vācu skvadrons admirāļa fon Špē vadībā pameta ostu, iesaistoties jūras kaujās ar britiem, līdz to iznīcināja kaujā pie Folklenda salām 1914. gada 8. decembrī.^[1]

23. augustā Japāna pieteica karu Vācijai, un 27. augustā japāņu kuģi sāka ostas blokādi. Uz Cjindao devās Japānas 18. divīzijas 23 000 kareivju ar 142 lielgabaliem, kurus papildināja 1500 britu kareivji. 2. septembrī japāņi sāka Cjindao apšaudi. 7. novembrī vācu garnizons kapitulēja.^[2] Kauju gaitā 194 vācieši krita un ap 400 guva ievainojumus, japāņi zaudēja 507 kritušos un 1282 ievainotos, kamēr briti zaudēja 12 kritušos un 53 ievainotos. Sagūstītos vācu kareivjus nosūtīja uz japāņu nometnēm, un Vācijā tie atgriezās 1920. gadā, bet vācu civiliedzīvotājiem kolonijā ļāva turpināt dzīvi un darbu.

Japāna kontrolēja ostu līdz 1922. gadam, kad to nodeva Ķīnas Republikas pakļautībā. Japāņu vēlme saglabāt kontroli Ķīnā un Šaņdunas provincē, bija viens no Otrā Ķīnas-Japānas kara iemesliem.