Cilvēka ādas krāsa

Ādas krāsa ir cilvēka ādas redzamā īpašība, kas variē no ļoti gaišiem līdz ļoti tumšiem toņiem. Galvenais ādas krāsu noteicošais pigments ir melanīns, tā daudzums un veids ādā nosaka tās krāsu.

Cilvēku ādas krāsas sadalījums uz Zemes, pamatojoties uz pamatiedzīvotājiem

Ģenētiskajai pārmantojamībai ir būtiska nozīme ādas pamatkrāsas noteikšanā. No vecākiem mantotie gēni ietekmē melanīna daudzumu un veidu ādā. Dažādos pasaules reģionos cilvēkiem ir atšķirīga ādas krāsa atkarībā no saules starojuma līmeņa. Reģionos ar augstu ultravioleto starojumu (piemēram, ekvatora tuvumā) cilvēkiem parasti ir tumšāka āda, kas pasargā viņus no saules kaitīgās ietekmes. Reģionos ar zemu ultravioleto starojumu (piemēram, ziemeļu platuma grādos) cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt D vitamīnu zemā saules starojuma apstākļos.

Saules ultravioletais starojums stimulē melanīna veidošanos, kā rezultātā āda kļūst tumšāka, ko dēvē par iedegumu.

Dažas slimības, piemēram, vitiligo (pigmentācijas zudums), albīnisms (melanīna trūkums) un hiperpigmentācija (pārmērīga pigmentācija), var ietekmēt ādas krāsu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cilvēka ādas krāsa.