Cenzūra Latvijā ir aizliegta Satversmes 100. pantā.[a][1]

2008. gada 1. februārī Valsts Policija uzsāka kriminālprocesu par bērna kailfoto izmantošanu Katrīnas Neiburgas veidotā Latvijas Nacionālās operas izrādes «Leļļu opera» reklāmā, kur kā Pinokio tēls tika izmantots kails puisēns. LNO nolēma mainīt reklāmas māksliniecisko risinājumu, bet portāls Delfi pēc policijas pieprasījuma ilustrāciju izdzēsa.[2] Kriminālprocesu izbeidza pēc četriem gadiem noziedzīga nodarījuma trūkuma dēļ.[3]

2015. gada maijā no izstādes Stūra mājā pēc Krievijas vēstniecības Latvijā notas[4] tika aizvākta mākslas instalācija ar krustā sistu Vladimiram Putinam līdzīgu lelli.[5]

2021. gada decembrī daļā sabiedrības sašutumu izraisīja Kristiana Brektes murālis uz skolas sienas, izraisot arī diskusijas par mākslas cenzūru.[6]

2022. gada novembrī pēc Daugavpils domes rīkojuma no izstādes Marka Rotko mākslas centrā tika izņemti atsevišķi igauņu mākslinieka Sandersa Raudsepa darbi ar krustiem, dzimumlocekļiem un ieročiem.[7]

2024. gada oktobrī Latvijas Okupācijas muzeja vadība lēma Stūra mājā izvietotajā izstādē "Disidents" neizstādīt vienu no darbiem, kura pamatā izmantots ar dzeloņstieplēm apvīts Izraēlas karogs.[8]

2024. gada decembrī Dailes teātra direktors Juris Žagars apgalvoja, ka saņēmis oficiālu iesniegumu no Ķīnas vēstniecības ar mērķi atcelt deju grupas "Shen Yun" viesizrādi "Ķīna pirms komunisma", jo tā saistīta ar Ķīnā aizliegto Faluņguņ organizāciju.[9]

  1. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

Ārējās saites

labot šo sadaļu