Cekulainie pingvīni (Eudyptes) ir pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) ģints. Cekulaino pingvīnu ģints apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas sugas,[1] lai gan dažādās sistemātikās var būt atšķirīgs sugu skaits.[2] Dažas no sugām tiek reizēm sistematizētas kā pasugas.

Cekulainie pingvīni
Eudyptes (Vieillot, 1816)
Zeltcekula pingvīns (Eudyptes chrysolophus)
Zeltcekula pingvīns (Eudyptes chrysolophus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaPingvīnveidīgie (Sphenisciformes)
DzimtaPingvīnu dzimta (Spheniscidae)
ĢintsCekulainie pingvīni (Eudyptes)
Cekulainie pingvīni Vikikrātuvē

Cekulainie pingvīni mājo Dienvidu okeānā un perē Subantarktikas salās. Pingvīni uz salām apmetas tikai perēšanas sezonas laikā. Pārējā laikā tie migrē un barojas okeānā.[3] Cekulainajiem pingvīniem kopumā ir lielākā populācija no visām pingvīnu dzimtas ģintīm.[2] Vislielākā sugu dažādība mājo Jaunzēlandes apkaimē.[3]

Evolūcija labot šo sadaļu

 
Karaliskajam cekulpingvīnam (Eudyptes schlegeli) vienīgajam ir balta seja, pārējām cekulaino pingvīnu sugām tā ir melna

Mitohondriālie un DNS pētījumi atklāj, ka cekulaino pingvīnu tuvākie radinieki ir dzeltenacu pingvīni (Megadyptes). Abas ģintis kā vienota ģints atdalījās no aizvēsturiskā priekšteča pirms 15 miljoniem gadu. Savā starpā ģintis sadalījās pirms 8 miljoniem gadu.[4]

Izskats un īpašības labot šo sadaļu

Cekulainie pingvīni ir vidēji lieli un lieli jūrasputni. Ārēji abi dzimumi izskatās vienādi, tikai mātītes ir nedaudz mazākas. Lielākā suga ģintī ir karaliskais cekulpingvīns (Eudyptes schlegeli). Tēviņi sasniedz 75 cm garumu, un to masa 8,1 kg.[5] Pavisam nedaudz atpaliek zeltcekula pingvīns (Eudyptes chrysolophus), kura ķermeņa garums sasniedz 70 cm,[6] masa 6,6 kg.[5] Mazākais ģintī ir dienvidu klinšu pingvīns (Eudyptes chrysocome), kura mazāko indivīdu ķermeņa garums ir 46 cm, bet masa 2,2 kg.[2]

Visi cekulainie pingvīni ir melnbalti ar dzelteniem vai oranžiem cekuliem,[2] sarkaniem knābjiem, kā arī dažām sugām ir koši sarkanas acu zīlītes.[3] Melnā mugura un baltais vēders nodalās ar asu kontrastu. Karaliskajam cekulpingvīnam ir balta seja, bet pārējiem tā ir melna.

Ligzdošana labot šo sadaļu

Cekulainie pingvīni perē uz salām starp 37° un 57° dienvidu paralēli. Kolonijas ir lielas un trošņainas. Turklāt perējošie pingvīni reizēm ir samērā agresīvi.[7] Visas sugas dēj 2 olas, bet sezonā izaudzina tikai vienu pingvīnēnu. Pirmā ola vienmēr ir mazāka nekā otrā, kas tiek izdēta pēc 4—5 dienām. Piedevām cālis no otrās olas izšķiļas pirmais.[2] Olu perē abi vecāki uz maiņām. Kad pingvīnēns ir izšķīlies, pirmās 3 nedēļas to pieskata un auklē tikai tēvs. Māte tikmēr dodas uz jūru un atpakaļ, lai barotu mazuli.[3]

Sistemātika labot šo sadaļu

Cekulaino pingvīnu ģints (Eudyptes)

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «World Bird List: Kagu, sunbittern, tropicbirds, loons, penguins, petrels, 2020». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 6. februārī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Crested Penguins ( Eudyptes)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 1. martā. Skatīts: 2011. gada 12. decembrī.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 PenguinWorld.com
  4. Multiple gene evidence for expansion of extant penguins out of Antarctica due to global cooling
  5. 5,0 5,1 Macaroni & Royal Penguins
  6. Macaroni penguin
  7. «Eudyptes or crested penguins». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011. gada 12. decembrī.

Ārējās saites labot šo sadaļu