Smiltāja grīslis
Smiltāja grīslis (latīņu: Carex arenaria) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tai ir šaurs izplatības areāls okeāna un jūru krastos rietumu un ziemeļu Eiropā. Latvijā smiltāja grīslis ir sastopams diezgan bieži, bet tikai jūras piekrastē vai tās tiešā tuvumā.[1]
| Smiltāja grīslis Carex arenaria (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
| Ģints | Grīšļi (Carex) |
| Suga | Smiltāja grīslis (Carex arenaria) |
 Smiltāja grīslis Vikikrātuvē | |
Apraksts labot šo sadaļu
Smiltāja grīslis ir daudzgadīgs, 10—30 cm garš lakstaugs, kurš pieder vienādvārpu grīšļu grupai. Augam ir gari, ložņājoši sakneņi, uz kuriem ik pēc posma veidojas patstāvīgs, iesakņojies augs. Stublājs ir stāvs, drukns un augšdaļā raupjš. Augam ir maz lapu — tās ir smailas un aptuveni 0,3—0,4 cm platas, pelēkzaļas, stīvas, vienāda garuma ar stublāju vai īsākas. Stublāja galotnē ir 3—8 cm gara ziedkopa, kura sastāv no 6-16 vārpiņām. Augšējās vārpiņas ir ar vīrišķajiem, apakšējās — ar sievišķajiem ziediem. Parasti ir 1 vai 2 ļoti īsas seglapas. Auglim ir raksturīgs olveidīgs, 0,4—0,6 cm garš, zaļš, plati spārnains pūslītis, kurš virzienā uz galu pakāpeniski sašaurinās divzobainā knābītī. Pūslīša segplēksne ir rūsganbrūna, vienāda garuma ar pūslīti. Segplēksnes gals pēkšņi nosmailots. Zied maijā un jūnijā.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «smiltāja grīslis - Carex arenaria L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-04-03.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Smiltāja grīslis.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)