Buloņa-Bijankūra
- Šis raksts ir par Parīzes piepilsētu. Par pilsētu Francijas ziemeļos skatīt rakstu Buloņa.
Buloņa-Bijankūra (franču: Boulogne-Billancourt, bieži vien sarunvalodā vienkārši — Buloņa, līdz 1924. gadam — Buloņa pie Sēnas (franču: Boulogne-sur-Seine) ir pilsēta Francijas vidienē Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, viena no Parīzes dienvidrietumu piepilsētām Sēnas upes ielokā. Atrodas 8 kilometrus no Parīzes centra. Ziemeļos no pilsētas atrodas Buloņas mežs.[3]
Buloņa-Bijankūra | ||
---|---|---|
pilsēta | ||
Boulogne-Billancourt | ||
Buloņas-Bijankūras panorāma | ||
| ||
Koordinātas: 48°50′7″N 2°14′27″E / 48.83528°N 2.24083°EKoordinātas: 48°50′7″N 2°14′27″E / 48.83528°N 2.24083°E | ||
Valsts | Francija | |
Reģions | Ildefransa | |
Departaments | Odesēna | |
Apgabals | Buloņas-Bijankūras apgabals | |
Administrācija | ||
• Mērs | Pjērs Kristofs Bagē | |
Platība | ||
• Kopējā | 6,17 km2 | |
Augstums | 28—40 m | |
Iedzīvotāji (2021)[2] | ||
• kopā | 119 808 | |
• blīvums | 19 460,5/km² | |
Laika josla | UTC+1 | |
• Vasaras laiks (DST) | UTC+2 (UTC) | |
Pasta indekss | 92100 | |
Mājaslapa |
www | |
Buloņa-Bijankūra Vikikrātuvē |
Pilsētas vidējie mājsaimniecību ienākumi 2013. gadā bija 47 592 €, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā Francijas vidējie ienākumi (25 548 €). Buloņa-Bijankūra ir viena no bagātākajām Francijas pilsētām.[4] Buloņa-Bijankūra ir visvairāk apdzīvotā Parīzes priekšpilsēta un viena no blīvāk apdzīvotajām pašvaldībām Eiropā. Bijušais rūpniecības rajons ir veiksmīgi pārveidots par biznesa kvartālu un tagad tajā atrodas vairāku lielo komunikāciju uzņēmumu galvenās mītnes. Mūsdienās nozīmīgs rūpniecības centrs (autobūve, aviobūve u.c.).
Vēsture
labot šo sadaļuSākotnējais pilsētas nosaukums līdz 1924. gadam bija Buloņa pie Sēnas (Boulogne-sur-Seine).
Līdz 14. gadsimtam tagadējās pilsētas vietā atradās Menilas pie Senklū (Mesnuls-lès-Saint-Cloud) ciems. 14. gadsimta sākumā Francijas karalis Filips IV pavēlēja Menilā uzbūvēt Buloņas Jaunavas svētvietai veltītu baznīcu, kurai vajadzēja kļūt par svētceļojumu vietu piejūras Buloņas vietā. Baznīcu nosauca par Mazās Buloņas Notrdamu (Notre-Dame de Boulogne la Petite), bet ciems sākotnēji ieguva nosaukumu Mazā Buloņa (Boulogne-la-Petite), bet vēlāk — Buloņa pie Sēnas (Boulogne-sur-Seine).
1860. gadā 1. javārī Buloņai pievienoja Bijankūras rūpniecisko piepilsētu. Kā arī tika paplašināra Parīzes pilsēta un Buloņas apkārtne tām pievienojot kādreizējās Otē un Pasī komūnas.
1900. gada olimpisko spēļu laikā pilsētā tika aizvadītas šaušanas sacensības.[5]
1929. gadā Parīzes pilsētai pilnībā tika pievienots Buloņas mežs, kas līdz tam bija sadalīts starp Buloņas-Bijankūras un Neijī pie Sēnas komūnām. Līdz ar Buloņas meža pievienošaju Parīzes pilsētai, Buloņa-Bijankūra zaudēja apmēram pusi no savas teritorijas.
Buloņa-Bijankūra ir pazīstama ar to, ka tā ir trīs galveno Francijas nozaru dzimtene. Šajā vietā 1906. gadā atradās pirmā lidmašīnu rūpnīca — Appareils d'Aviation Les Freres Voisin,[6] kura bija aviācijas pionieri. Viņu tradīcijas turpina attīstīt vairāki citi aviācijas uzņēmumi, kas vēl joprojām darbojas šajā apgabalā. Uz Segīnas salas atradās automobiļu rūpnīcas Renault un Salmson, kuras būvēja gan automašīnas, gan lidmašīnu dzinējus. Visbeidzot šeit aizsākās Francijas filmu industrija, un no 1922. līdz 1992. gadam te bija Billancourt Studios mājvieta, un kopš tā laika tā ir kļuvusi par galveno Francijas filmu veidošanas vietu.
Transports
labot šo sadaļuBuloņu-Bijankūru šķērso divas Parīzes metro līnijas: Parīzes 9. metro līnija un Parīzes 10. metro līnija.
Ekonomika
labot šo sadaļuBuloņā-Bijankūrā atrodas vairāku starptautisku uzņēmumu galvenās mītnes, ieskaitot:
Pilsētas karte
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Populations légales 2017
- ↑ Populations légales 2021.
- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 132. lpp.
- ↑ «Salaire à Boulogne-Billancourt (92100, Hauts-de-Seine)» (French). JDN. Skatīts: 2016-06-20.
- ↑ «1900 Summer Olympics official report» (French). La84foundation.org. 16. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 28. maijā. Skatīts: 2010. gada 14. novembris.
- ↑ Dr. James J. Davilla, Arthur Soltan. French Aircraft of the First World War. Mountain View, CA : Flying Machines Press, 1997. 541. lpp. ISBN 978-1891268090.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Buloņa-Bijankūra.