Bruno Vasiļevskis

Bruno Vasiļevskis (dzimis 1939. gada 27. maijā, miris 1990. gada 23. oktobrī)[2] bija latviešu gleznotājs.

Bruno Vasiļevskis
Dzimis 1939. gada 27. maijā
Valsts karogs: Latvija Rēzekne, Latvija
Miris 1990. gada 23. oktobrī (51 gada vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība Latvietis
Nozares Gleznošana
Ietekmējis Miervaldis Polis, Līga Purmale[1]

Dzimis Rēzeknē, Otrā pasaules kara laikā ģimene dzīvojusi Kuldīgā, vēlāk pārcēlusies uz Rīgu. 1957. gadā beidzis mācības Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, 1964. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu.[2] No 1968. gada Vasiļevskis piedalījās izstādēs. 1973. gadā kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru.[2]

Gleznojis klusās dabas, ainavas un portretus.[2] Distancējoties no sava laika latviešu mākslas tradīcijām, kopā ar domubiedriem Imantu Lancmani, Maiju Tabaku un citiem izveidojis t.s. "franču grupu", kas meklēja iedvesmu franču glezniecībā, Eiropas mākslas tradīcijās, kā arī dabas studijās. Vasiļevska darbiem lakoniska kompozīcija, atturīgs, niansēts kolorīts, tiem raksturīga meditatīva, apcerīga noskaņa.

AtsaucesLabot

  1. «Bruno Vasiļevskis». Camp.lv. Skatīts: 2013. gada 28. decembrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 698. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.

LiteratūraLabot

  • Bruno Vasiļevskis [katalogs]. Imanta Lancmaņa un Eduarda Kļaviņa esejas. Rīga: Neputns, 2005.
  • Helēna Demakova. Gleznotāja Bruno Vasiļevska ideālā pasaule. Rīga: Neputns, 2017.