Brunču pilskalns
Brunču pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā. Ziņas par iespējamo pilskalnu Engures upes kreisajā krastā iepretim Lagzdiņu un Brunču mājām 2021. gada 14. oktobrī sniedza vēsturnieks Jānis Goldšmits. Juris Urtāns pilskalnu apsekojis 2021. gada 25. oktobrī.
Brunču pilskalns | |
---|---|
Pilskalna 3D modelis | |
Atrašanās vieta | Ugāles pagasts, Ventspils novads, Latvija |
Koordinātas | 57°15′34.3″N 22°04′49.3″E / 57.259528°N 22.080361°EKoordinātas: 57°15′34.3″N 22°04′49.3″E / 57.259528°N 22.080361°E |
Oficiālais nosaukums: Brunču pilskalns | |
Aizsardzības numurs | 9400 |
Vērtības grupa | Reģiona nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
Iekļaušana aizsardzībā | 2024. gada 5. jūlijs |
Pilskalns atrodas ap 0,7 km uz dienvidiem no Ventspils—Rīgas šosejas, Engures upes kreisajā, mežainajā krastā. Pretējā Engures upes pusē, kas te ir robeža starp Ugāles un Usmas pagastiem, iepretim pilskalnam ir Brunču un Lagzdiņu mājas. Brunču māju nosaukums ir senāks, atzīmēts agrākās kartēs, pie šosejas ir Brunču kapsēta, tāpēc pilskalnam dots Brunču pilskalna nosaukums.
Pilskalns ierīkots zemes mēlē starp pret Enguri nokrītošu gravu, kas pilskalnu apliec no ziemeļiem un rietumiem, un Engures upes leju. Grava pret pilskalnu ir 7 – 8 m dziļa un stāva. Tikpat augsta ir pilskalna nogāze pret Engures upi. Pilskalnu ierīkojot, zemes mēle pret plakumu nodalīta ar aptuveni pusmetru augstu puslokveida valni, kura priekšā ir nepilnu metru dziļš grāvis. Grāvis izbeidzas Engures upes krasta malā, bet valnis te platā leņķī pagriežas un, paliekot augstāks, turpinās arī gar Engures ielejas malu. No Engures upes puses starp valni un krasta nogāzi ir šaura, ap pusmetru plata terase. Iespējams, tā veidojusies, valni uzberot nedaudz atstatu no upes ielejas malas. Pret šo vaļņa daļu pilskalna plakumā ir ap metru dziļš iedziļinājums, kas, pārtraucot valni, izplūstot turpinās un nokrīt pret Engures upi. Aiz šī izplūduma pilskalna ziemeļrietumu daļā vaļņa vairs nav, toties aptuveni metru zem pilskalna plakuma šajā vietā ir dažus metrus gara un šaura terase. Ir sajūta, ka pilskalnu postījuši ģeoloģiski procesi, gruntij vienā pilskalna daļā pārraujot valni un aizlīdzinot terasi, noslīdot uz leju pret Engures upi. Šis iespējamais grunts noslīdējums radījis plašāku zemes mēli pilskalna austrumu pakājē starp Engures upi un gravu, kas pieslēdzas upei.
Pilskalna plakums, ja neskaita iedziļinājumu plakuma austrumu pusē, ir gandrīz līdzens, ar 0,5 m kritumu pret austrumiem. Pret rietumiem un ziemeļiem plakums ir ar krasu pāreju uz gravu. Plakuma garums ap 45 m, plakuma platums gar valni līdz austrumu vaļņa pakājei — ap 30 m. Kultūrslānis pilskalna plakumā nav jaušams. Tūlīt zem trūdu kārtas sākas 20 – 25 cm bieza pelēka smilts zeme, kas dziļāk paliek dzeltena. Iespējamā zemes noslīdējumā pret Engures upi zeme ir tumšāka.
Brunču pilskalns, šķiet, nav bijis ilgstoši apdzīvots — nav izveidojies intensīvāks kultūrslānis. Pilskalns iekārtots tradicionālā veidā no dabas izdevīgā vietā, norobežojot starp gravu un upi izveidojušos zemes mēli.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Urtāns, Juris. Latvijas kultūras akadēmijas pētījums "Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.-2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība".