Bretaņa (pussala)
Bretaņa jeb Bretaņas pussala (franču: Bretagne, bretoņu: Breizh) ir pussala Francijas ziemeļrietumos. Ziemeļos to apskalo Lamanša jūras šaurums, dienvidos — Biskajas līcis, bet rietumos plešas Atlantijas okeāns.[1]
Bretaņa | |
---|---|
Bretagne Breizh | |
Bretaņas pussala un Lamanša rietumu daļa | |
Ģeogrāfija | |
Koordinātas | 48°13′N 02°59′W / 48.217°N 2.983°WKoordinātas: 48°13′N 02°59′W / 48.217°N 2.983°W |
Platība | 27 000 km² |
Garums | 200 km |
Platums | 120 km |
Augstākais kalns |
Menzkadors 384 m |
Administrācija | |
Valsts | Francija |
Reģions | Bretaņa |
Lielākā pilsēta | Bresta |
Demogrāfija | |
Pamatiedzīvotāji | franči, bretoņi |
Pussala ir izstiepta austrumu-rietumu virzienā 200 km garumā. Visplatākā vieta pussalā ir 120 km. Bretaņas pussala aizņem ap 27 000 km2 lielu platību.
Pussalas krasti stipri izroboti, daudz nelielu līču un pussalu. Ziemeļaustrumu piekrastē ir Senmalo līcis, kurā izvietojušās Normandijas salas. Pussalas rietumos atrodas kontinentālās Francijas galējais rietumu punkts — Korsēna rags. Reljefs paugurains, lielāko daļu pussalas teritorijas aizņem Armorikas masīvs; augstākais punkts ir Menzkadors Arrē kalnos pussalas rietumos (384 m vjl).
Pussalu vēsturiski apdzīvo ķeltu tauta bretoņi. Pussalas teritorija lielā mērā sakrīt ar Bretaņas administratīvo reģionu. Lielākā pilsēta ir Bresta pussalas rietumu galā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Bretaņas pussala». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 125. lpp.