Brežņeva doktrīna
Brežņeva doktrīna bija Rietumu politiķu un sabiedrisko darbinieku apzīmēts PSRS ārpolitiskā kursa princips laikā, kad PSKP vadītājs bija Leonīds Brežņevs. Tā deklarēja, ka atkāpšanās no sociālisma jebkurā Austrumu bloka valstī ir apdraudējums visām citām valstīm, un tādā gadījumā ir pieļaujama iejaukšanās attiecīgās valsts iekšējās lietās, ja nepieciešams, ar militāriem līdzekļiem. Doktrīna tika definēta 1968. gadā, ataisnojot Prāgas pavasara apspiešanu. Tā kā Austrumu blokā dominēja PSRS, praksē doktrīna nozīmēja, ka Austrumeiropas valstīm faktiski bija ierobežota suverenitāte. Doktrīna tika atmesta 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās līdz ar Mihaila Gorbačova kursu.
Bibliogrāfija
labot šo sadaļu- Ouimet, Matthew: The Rise and Fall of the Brezhnev Doctrine in Soviet Foreign Policy. University of North Carolina Press, Chapel Hill and London. 2003.