Brazīliešu integrālistu partija

Brazīliešu integrālistu partija (portugāļu: Integralismo brasileiro) bija 1932. gada novembrī Brazīlijā dibināta politiskā partija, kura pārstāvēja integrālistus. Tās dibinātājs bija Plīnijo Soldago, kurš bija literāts un žurnālists. Šī kustība ietekmējās no tā laika Eiropas politiskajām kustībām, jo īpaši no fašisma, tomēr tai bija arī savas īpašas iezīmes, piemēram, tā noliedza rasismu. Partijas nosaukums portugāļu valodas tulkojams kā Brazīlijas integrālistu kustība (portugāļu: Ação Integralista Brasileira), kas bija ņemts no līdzīgas kustības nosaukuma Portugālē. Kustības karogs sastāvēja no zilas krāsas fona, kurā bija balts disks ar melnu burtu sigma centrā. Tās biedri valkāja zaļas krāsas kreklus.

Brazīliešu integrālisti 1935. gadā

Politiskie uzskati un darbība

Brazīlijas integrālisti uzstājās pret marksismu un liberālismu. Tā bija paramilitāri organizēta kustība. Viņi iestājās par nacionālismu, tomēr ar tolerantu attieksmi pret citām tautībām un rasēm, kas skaidrojums ar Brazīlijas plašo nacionalitāšu skaitu. Kustību atbalstīja arī cilvēki armijā, jo īpaši Brazīlijas flotē.

Attieksmē pret ebrejiem kustībā un starp tās līderiem nebija vienota viedokļa. Saldago bija pret antisemītismu, bet Gustavo Barraso, kurš bija paramilitārā spārna līderis, pārstāvēja naidīgu nostāju pret ebrejiem. Domstarpības par šo jautājumus radīja vairākkārtējus šķelšanās draudus. Lielākais risks tam notikt bija 1935. un 1936. gadā.

Brazīliešu integrālisti karogs

Viens no svarīgākajiem kustības ideoloģijas stūrakmeņiem bija aicinājums uz revolūciju sevī, kas nozīmē pārvarēt egoismu, un kļūt par integrālistu daļu, kas nozīmēja tēvzemes iegūšanu un atteikšanos no patmīlības un negatīvām vērtībām.

Starp partijas biedriem lielu daļu veidoja vācu un itāļu ieceļotāji, kuru kopienas lielums Brazīlijā bija apmēram miljons. Lielākā opozīcijas kustība bija komunisti, kuriem bija liela ietekme Brazīlijas politiskajā dzīvē. Lielā depresijas un tās atbalsis visā pasaulē skāra arī Brazīliju, kas noveda pie radikālu kustību popularitātes pieauguma trīsdesmitajos gados. Cīņas starp integrālistiem un komunistiem nonāca pat līdz ielu kautiņiem. Šī brutālā "ielu politika" līdzinājās cīņām starp nacistiem un komunistiem Vācijā. Valsts prezidents Žetulio Vargas sākotnēji atbalstīja kreisās kustības, tomēr pēc 1934. gada vēlēšanām sāka atbalstīt integrālistu kustību. 1938. gada vēlēšanas varēja novest pie varas zaudēšanas, tāpēc viņš uzsāka gatavošanos apvērsumam. 1937. gada 10. novembrī viņš to īstenoja dzīvē.

Kustības noriets

Kad Vergas ieguva neierobežotu varu pār Brazīliju, tad viņš vērsās pret visām politiskajām partijām un kustībām. To skaitā ietilpa arī Brazīliešu integrālisti. Saldago bija cerējis, ka politiskās situācijas maiņa valstī dos iespēju viņam un kustībai iegūt varu, tomēr tas nenotikās. 1938. gadā kustības pārstāvji veica puča mēģinājumu, kurš izgāzās.

Vēlāk, piecdesmitajos gados, Saldago nodibināja jaunu partiju, kuras ideoloģija atbilda integrālistu paustajai, tomēr tajā vairs nebija integrālistu atribūtikas, formu, apsēju. Vairāki kustības bijušie biedri piedalījās militārajā apvērsumā 1964. gadā. Atsevišķi kustības dalībnieki iekļāvās citās kustībās un partijās. Arī šodienas Brazīlijā pastāv vairākas integrālistu grupas.

Ārējās saites

• Brazīliešu integrālistu fronte (portugāliski)
• Brazīlijas dienvidu Brazīliešu integrālistu mājaslapa (portugāliski)
• Par Brazīliešu integrālistu karogu (angliski)