Braiens Epstains

Braiens Semjuels Epstains (angļu: Brian Samuel Epstein; 1934. gada 19. septembris — 1967. gada 27. augusts) bija britu uzņēmējs, grupas The Beatles menedžeris no 1962. gada līdz savai nāvei 1967. gadā.

Braiens Epstains
Brian Epstein
Epstains 1965. gadā
Epstains 1965. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1934. gada 19. septembrī
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Liverpūle, Apvienotā Karaliste
Miris 1967. gada 27. augustā (32 gadi)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Apvienotā Karaliste
Pilsonība Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Tautība ebrejs

DzīvesgājumsLabot

Epstains piedzima 1934. gada 19. septembrī tirgotāju ģimenē Liverpūlē. Otrā pasaules kara laikā Epstainu ģimene pārcēlās uz dzīvi Sautportā, kur Braiens Epstains tika izslēgts no divām skolām slinkuma un sliktu sekmju dēļ. 1945. gadā ģimene atgriezās Liverpūlē.[1] Epstaina vecāki viņu sūtīja uz dažādām internātskolām. Īsi pirms savas 16. dzimšanas dienas viņš tēvam izteica vēlmi kļūt par apģērba dizaineri, bet tēvs bija pret. Epstains sešus mēnešus bija māceklis citā uzņēmumā,[2] un tad sāka strādāt ģimenes mēbeļu veikalā par 5 mārciņām nedēļā.[3]

Epstains Londonā pabeidza savu obligāto dienestu, kā arī iestājās Karaliskajā dramatiskās mākslas akadēmijā (angļu: Royal Academy of Dramatic Art). Viņa kursabiedru starpā bija Pīters O'Tūls, Sūzena Jorka un Alberts Finijs. Epstains pameta mācības pēc trešā semestra.[4] Viņš atgriezās Liverpūlē, kur tēvs viņu iecēla par NEMS mūzikas veikala ierakstu nodaļas vadītāju.[5] Epstaina darba rezultātā tas kļuva par vienu no lielākajiem mūzikas ierakstu veikaliem Anglijas ziemeļos.[6]

Epstains pirmoreiz uzzināja par grupu The Beatles, lasot Liverpūles mūzikas avīzi Mersey Beat. Viņš pirmoreiz apmeklēja grupas uzstāšanos 1961. gada 9. novembrī Cavern Club pusdienlaika koncertā. Pēc koncerta viņš kopā ar savu asistentu Alisteru Teiloru iepazinās ar grupas dalībniekiem.[7] Pēc koncerta Epstains un Teilors apmeklēja restorānu, kur Epstains izteica ideju kļūt par grupas menedžeri.[8] Viņš sazinājās ar grupas iepriekšējo menedžeri Alanu Viljamsu, lai pārliecinātos, ka viņam vairs nav sakaru ar grupu. Viljamss ieteica Epstainam nesaistīties ar The Beatles, jo grupa atteicās viņam izmaksāt daļu no Hamburgas koncertos nopelnītā honorāra.[9][10] Par spīti brīdinājumam, Epstains ar grupu 1962. gada 24. janvārī noslēdza piecu gadu līgumu,[11] saskaņā ar kuru viņš saņemtu 10—15 procentus viņu ienākumu. Tā paša gada oktobrī viņi noslēdza jaunu līgumu, kas Epstainam paredzēja 15—25 procentus ieņēmumu, atkarībā no tā, cik daudz viņš palīdzēja grupai nopelnīt.[12] Epstains izveidoja menedžmenta uzņēmumu NEMS Enterprises un teica vecākiem, ka grupas menedžēšana ir nepilnas slodzes nodarbošanās, kas netraucēs strādāt ģimenes uzņēmumā.[13]

Epstains menedžēja arī citus māksliniekus, tostarp, Gerry and the Pacemakers, Billy J. Kramer and the Dakotas (kas ierakstīja piecas Lenona—Makartnija dziesmas), The Fourmost (kuriem pirmos divus singlus sacerēja Džons Lenons), The Cyrkle (Epstaina pirmā amerikāņu grupa) un Sillu Bleku (vienīgā Epstaina menedžētā sieviete).[14] Viņš mēdza sūtīt savus klientus kopīgās koncertturnejās, kas tobrīd bija izplatīta prakse.[15]

Pēc kļūšanas par menedžeri Epstains sāka lietot stimulantus. Viņš pats to pamatoja ar nepieciešamību palikt nomodā naktī ilgajās koncertturnejās.[16] Albuma Sgt. Pepper's Lonely Hearts Club Band ierakstīšanas laikā Epstains uzturējās klīnikā un mēģināja ierobežot narkotiku lietošanu. Viņš apmeklēja albuma atklāšanas pasākumu, bet uzreiz pēc tam atgriezās klīnikā.[17] Viņš nomira 1967. gada 27. augustā no nejaušas karbromāla (barbiturātu grupas viela) pārdozēšanas.[18] Epstaina nāve satrieca grupas dalībniekus un tiek uzskatīta par vienu no faktoriem The Beatles izjukšanai 1970. gadā.[19][20]

Epstaina homoseksualitāte nebija publiski zināma viņa dzīves laikā, taču tas bija atklāts noslēpums viņa draugu un biznesa partneru lokā.[11]

AtsaucesLabot

  1. Spitz, 2005, 257. lpp.
  2. «Frankly Speaking - Brian Epstein (10:12)». BBC. 1964. gada 23. martā. Skatīts: 2011. gada 2. jūlijā.
  3. Spitz, 2005, 259. lpp.
  4. Glenn Frankel. «Nowhere Man (angliski)». The Washington Post, 2007. gada 26. augustā. Skatīts: 2021. gada 23. martā.
  5. Spitz, 2005, 263. lpp.
  6. Spitz, 2005, 264. lpp.
  7. Spitz, 2005, 268.—269. lpp.
  8. Spitz, 2005, 269. lpp.
  9. Miles, 1997, 75. lpp.
  10. Glenn Frankel. «Nowhere Man (p.3) (angliski)». The Washington Post, 2007. gada 26. augustā. Skatīts: 2021. gada 23. martā.
  11. 11,0 11,1 Miles, 1997, 88. lpp.
  12. Blaney, 2008, 36. lpp.
  13. «Mr. Brian Epstein (angliski)». Springtime!. Skatīts: 2021. gada 23. martā.
  14. «Frankly Speaking - Brian Epstein (00:30)». BBC. 1964. gada 23. martā. Skatīts: 2011. gada 2. jūlijā.
  15. «Brian Epstein Dies at His Home (angliski)». The Glasgow Herald. 1967. gada 28. augustā. 1. lpp.
  16. Spitz, 2005, 301.—302. lpp.
  17. Miles, 1997, 337.—338. lpp.
  18. Miles, 1997, 405. lpp.
  19. Geller, 1999, 49. lpp.
  20. Miles, 1997, 406. lpp.

LiteratūraLabot