Brāļu Antonišķu velosipēdu fabrika "Līva"

Brāļu Antonišķu velosipēdu fabrika "Līva"
Veids Velosipēdu un to detaļu ražošana
Dibināts 1899. gads
Likvidēts 1939. gads
Galvenais birojs Liepāja, Latvija
Nozare Rūpniecība
Produkti Velosipēdi un to detaļas

Brāļu Antonišķu velosipēdu fabrika "Līva" bija viena no lielākajām velosipēdu fabrikām Liepājā un Latvijā 1920.-30. gados.

Darbība no 1899. gada līdz Pirmajam Pasaules karam

labot šo sadaļu

Liepājas saimnieciskā uzplaukuma laikā 1899. gadā atļauju dibināt velosipēdu fabriku saņēma brāļi Teodors un Heinrihs Antonišķi. Sākumā tika atvērta darbnīca un šujmašīnu un velosipēdu veikals. Sākumā darbnīcā izgatavoja ap 80 velosipēdu. Labās kvalitātes dēļ tie ātri atrada pircējus arī ārpus Liepājas. Jau 1904. gadā ražošanas apjoma palielināšanai brāļi Antonišķi pārveda visas iekārtas uz jauniegūtajām telpām Mēmeles ielā 19/21 (mūsdienās ražošanas ēka nav saglabājusies). 1912. gadā brāļu ceļi šķīrās. Teodors kļuva par vienīgo īpašnieku. [1]

Fabrika atradās Līvas laukuma tuvumā, tādēļ tās produkcija ieguva nosaukumu "Līva". Jau pašā sākumā uzņēmums nodarbojās ne tikai ar velosipēdu izgatavošanu, bet arī laboja rakstāmmašīnas un šujmašīnas, bet vēlākajos gados remontēja arī automobiļus un motociklus. Uzņēmumā strādāja 75 cilvēki. Daudzas velosipēdu komplektēšanai nepieciešamās detaļas ieveda no ārzemēm. Šī iemesla dēļ velosipēdu cena bija visai augsta, arī ražošanas apjoms – neliels, tas traucēja uzņēmuma izaugsmei līdz Rīgas fabriku (piem. G. Ērenpreis līmenim. Līdz Pirmajam pasaules karam Antonišķu uzņēmumā izgatavoja pavisam ap 3000 velosipēdu.[1]

Darbība 20. gadsimta 30. gados

labot šo sadaļu

Pēc Pirmā pasaules kara velosipēdu ražošana bija apgrūtināta, un vairākas reizes fabrikas vadībai nācās pārtraukt velosipēdu izlaidi un lemt par fabrikas slēgšanu, taču velosipēdu, automobiļu un motociklu remonta pasūtījumi izglāba uzņēmumu no bankrota.[1] 20. gs. 30. gados, apstākļi un ražošana sāka attīstīties un velosipēdu marka "Līva" kļuva pazīstama visā Latvijā. Tas ražošanas apjoms gadā bija līdz 1000 velosipēdiem gadā. To raksturīgā iezīme bija augstā kvalitāte un iegūtās godalgas. Trīsdesmito gadu nogalē fabrika kļuva par vienu no lielākajiem velosipēdu detaļu un sagatavju piegādātājiem ne tikai amatnieku darbnīcām, bet arī citām velosipēdu fabrikām. Otrā pasaules kara priekšvakarā 1939. gada beigās „Līva” velosipēdu ražošanu pārtrauca, tās īpašnieki repatriējās uz Vāciju.[1]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Edvīns Liepiņš, Jānis Seregins. No Leitnera līdz Ērenpreisam. Rīga : Latvijas Industriālā mantojuma fonds, 2009. 15–17. lpp. ISBN 9934-805-00-6.