Bosekopa (norvēģu: Bossekop) ir bijusī Pirmā Starptautiskā polārā gada Norvēģijas polārstacija. Izvietota Norvēģijas ziemeļos Altafjorda dienvidu piekrastē Bosekopas ciema nomalē tagadējās Altas pilsētas teritorijā.

Bosekopa
Bossekop
Bosekopa (Norvēģija)
Bosekopa
Bosekopa
Bosekopa (Arktika)
Bosekopa
Bosekopa
Valsts piederība Karogs: Norvēģija Norvēģija
Koordinātas: 69°57′29″N 23°14′46″E / 69.95806°N 23.24611°E / 69.95806; 23.24611Koordinātas: 69°57′29″N 23°14′46″E / 69.95806°N 23.24611°E / 69.95806; 23.24611
Novietojums Alta
Stacijas tips vissezonas
Atvērta 1882. g.
Slēgta 1883. g.
Personāls vasarā 5
Personāls ziemā 5
Augstums v.j.l. 30[1] m
Bosekopa Vikikrātuvē

Norvēģijas dalību Starptautiskā polārā gada programmā organizēja Norvēģijas Meteoroloģijas institūts un tā direktors Henriks Mons (Henrik Mohn). Polārstacijas izveides vietai bija trīs kandidātes uz ziemeļiem no polārā loka — Bosekopa, Hammerfesta un Trumse. Izvēle tika veikta par labu Bosekopai, jo tās apkārtnē ir mazāk mākoņainu dienu, kā arī šajā vietā jau iepriekš tika veikti līdzīgi novērojumi. Stacijas vajadzībām par 800 kronām gadā tika izīrēta Breverudas ferma. 100 km uz dienvidiem Kautokeino ciemā tika izveidota papildstacija. Par polārstacijas vadītāju tika iecelts meteoroloģijas institūta direktora asistents klimatologs Aksels Stēns. Pārējie ekspedīcijas dalībnieki bija Karls Krafts, Jenss Šrēters, Ivars Haselbergs un Ūlofs Hāgens. Personāls Bosekopā ieradās 1882. gada jūlijā un uzstādīja nepieciešamos novērojumu instrumentus.[2] Novērojumi stacijā tika veikti no 1882. gada 1. augusta līdz 1883. gada 31. augustam.

Galvenie pētījumu virzieni polārā gada programmas ietvaros bija zemes magnētisms, meteoroloģija un ziemeļblāzmas novērojumi.[3]

Bosekopas apkaimē pētniecība turpinājās arī turpmākajos gados. 1898. gadā netālu no Bosekopas Haldes un Talvikas kalnos ap 900 m vjl un 3,4 km attālumā vienu no otras tika uzbūvētas divas observatorijas, kas pirmo reizi vēsturē veica ziemeļblāzmu optisko triangulāciju un mēģināja noteikt to augstumu. Mērījumi izrādījās neveiksmīgi, jo to bāze (attālums starp observatorijām) bija par īsu un laika apstākļi bija nelabvēlīgi novērojumiem.[4] 1910. gadā Haldes observatorijas darbība tika atjaunota un to intensīvi izmantoja līdz 1926. gadam.[5]

Bosekopas stacija tika izmantota arī 2. Starptautiskā polārā gada programmā.[6]

Ārējās saites

labot šo sadaļu