Bolderājas osta

Bolderājas osta
	Bolderājas ostas piestātņu nomnieku teritoriālais plāns (LVVA, 2715. f., 1.apr., 239. lieta)
Informācija
Atvērta	1720-ie gadi

Bolderājas osta ir osta Daugavas grīvā un tā tika izveidota 18. gadsimta sākumā. Osta tika veidota tuvu Rīgas līcim tādēļ, ka upē pastāvīgi veidojās smilšu sēkļi, kas neļāva dziļas iegrimes kuģiem iebraukt Rīgas ostā. Palielinoties kuģu un to kravu apjomam, daļu no šo kuģu atvestās kravas sāka izkraut Bolderājas piestātnēs un tālāk uz Rīgu veda ar liellaivām.

Krievijas Impērijas tranzīttirdzniecībai caur Rīgu bija ļoti liela nozīme Baltijas guberņu saimniecības attīstībā. Rīga kļuva par vienu no nozīmīgākajām Krievijas lauksaimniecības ražojumu eksportētājām, par lielu iekšējās un ārējās tirdzniecības centru. Laikā no 1791. līdz 1800. gadam Rīgas ostu ik gadus apmeklēja vidēji 874 kuģi gadā, bet laikā no 1841. līdz 1850. gadam — 1542 kuģi gadā. Rīgas osta ar savām funkcijām netika galā, kuģi ilgi gaidīja piestāšanas atļauju reidā, Daugava bija liellaivu pieblīvēta.

Rīgas galvenās eksportpreces šajā laikā bija lini, kaņepāji, pakulas, linsēklas, kaņepes, labība un kokmateriāli, kas lielāko tiesu bija plašus pārkraušanas laukumus prasošas preces. Mazā Rīgas osta ar ierobežotajām pārkraušanas iespējām nespēja tikt galā ar šo preču apjomu (sevišķi lielas problēmas sagādāja kokmateriāli, kas ieņēma visai ievērojamu vietu eksportpreču vidū). To visu daļēji kompensēja palīgostas izbūve Bolderājā. Bez tam Bolderājā kuģos tika iekrautas smagas vai apjomīgas eksportkravas (piemēram, kaņepāji, pelni).

Vēsture

1603. gadā Bolderājā tika uzbūvēta muitnīca, jeb tā saucamais licentes nams, kurā tika iekasēta muitas nodeva no kuģiem, kuri devās uz Rīgu. Lielākā daļa Bolderājas iedzīvotāju šajā laikā bija loči, kuru pienākums bija aizvadīt Daugavā iebraukušos kuģus līdz Rīgas ostai. Maksa par loču pakalpojumiem nonāca Rīgas rātes kasē. Kuģu satiksmi, muitnīcas un loču darbību uzraudzīja Rīgas rātes iecelta amatpersona — ostas kapteinis.

Kokmateriālu osta Bolderājā bija uzbūvēta jau 18. gadsimta divdesmitajos gados. 1742. gada 18. maijā Rīgas tirgotāji un Vidzemes ģenerālgubernatora inspekcijas komisija lūdza Krievijas Impērijas ķeizarienei Elizabetei piešķirt līdzekļus Bolderājas kokmateriālu ostas uzlabošanai: krastu nostiprināšanai un kokmateriālu uzlabošanas laukuma nožogošanai, kā arī licentes mājas remontam.

Ar 1749. gada rīkojumu (ukazu) tika noteikts restaurēt Bolderājas ostu, pie viena arī nosakot ostas teritorijas sadali. Bolderājas osta bija sadalīta iecirkņos, un katru no tiem kā kuģu piestātni un kokmateriālu novietni izmantoja kāds konkrēts tirgotājs vai tirdzniecības nams, par to maksājot nomu valstij. Bolderājas osta bija nozīmīga arī kā ārzemju un latviešu tirgotāju komercdarbības atbalsta punkts, jo Rīgas ostā šo tirgotāju darbībai lika ceļā šķēršļus Rīgas Lielās ģildes vācu tirgotāji.

18. gadsimta vidū Daugavas grīva turpināja aizsērēt, tādēļ tika veikti būvniecības darbi, lai to novērstu. 1782. gadā Vidzemes ģenerālgubernators Georgs Brauns ierosināja pagarināt molu no Daugavgrīvas cietokšņa Komētas forta (kurš atradās pie pašas Daugavas ietekas jūrā). Mola izbūvi pabeidza 1788. gadā, un tas novirzīja Daugavas ieteku uz ziemeļiem, padarot veco gultni par līci upē. Gar moliem virzītā straume ievērojami padziļināja Daugavas gultni un novērsa sēkļu rašanos. Ar dambi norobežotajā vecajā attekā bija izdevīga vieta ziemas ostas ierīkošanai. Līdz tam Daugavā pie Rīgas bija tikai nedaudzas kuģu pārziemošanai piemērotas vietas, un tas nelabvēlīgi ietekmēja kuģu transporta intensitāti.

1851. gada 15. janvārī valdība piešķīra Rīgas biržas komitejai vecās ietekas veidoto līci un zemi ap to ziemas ostas izbūvei. Izveidotais ostas baseins bija 8,5 m dziļš un 850 m garš. 1853. gadā ziemas ostā iebrauca pirmie kuģi. 1858./1859. gada ziemā te pārziemoja 18 Krievijas, Dānijas un Meklenburgas kuģi. 1860. gados ziemas ostā uzbūvēja noliktavas, piestātnes, ceļamkrānu un slīpdoku.

1866. gadā ostas teritorijā darbu uzsāka pirmā Rīgas kuģu remonta rūpnīca. Tas visnotaļ pozitīvi ietekmēja tirdzniecību, jo vairs nevajadzēja kuģus remontēt ārzemēs. Rīgas biržas komiteja regulāri veica Daugavas grīvas gultnes bagarēšanu un krastu nostiprināšanu. 1873. gadā uz Bolderājas ostu tika izbūvēta dzelzceļa līnija Rīga—Bolderāja.

20. gadsimtā, paplašinoties Rīgas ostas teritorijai, Bolderājas osta tika iekļauta Rīgas brīvostā kā tās sastāvdaļa.

Skatīt arī

Bibliogrāfija

Daugavgrīva un Bolderāja arhīva materiālos. XIII-XX gs. LVVA izstādes katalogs. — Rīga, 1998.
Feodālā Rīga. — R., Zinātne, 1978.
Grasmane I., Zemnieks un tirgotājs Rīgā XVIII gs. beigās un XIX gs, pirmajā pusē. — Rīga, LU, 1991.
Grasmane I., Rīga konkurences cīņā ar Pēterburgu par eksportpreču piegādi. // Latvijas Vēstures institūta žurnāls., — Rīga, Nr 3, 1998.
Malahovska L., Latvijas transporta vēsture. XIX gs. otrā puse, XX gs. sākums. — Rīga, 1998.

Piezīmes un atsauces

Dokumenti par kokmateriālu ostas izbūvi Bolderājā 1742.—1759.g. — LVVA, 2715. f., 1.apr., 238. lieta.
Dokumenti par Bolderājas ostas pārbūvi 1769.—1779.g. — LVVA, 2715. f., 1.apr., 239. lieta.
Rīgas biržas komitejas dokumenti par ziemas ostu Daugavgrīvā 1855.—1872.g. — LVVA, 3143. f., 1.apr., 140. un 141. lieta.

Ārējās saites

Buks A. Bolderājas un Daugavgrīvas ostas XVIII gs. — XIX gs.^{[novecojusi saite]}