Boeing Sonic Cruiser bija reaktīvās pasažieru delta formas spārnu lidmašīnas koncepcija. To varēja viegli atšķirt no citiem pasažieru gaisa kuģiem, jo šim gaisa kuģim bija īpatnēji spārni un iespaidīgs ātrums — pat 98% no skaņas ātruma (1200 km/h). Boeing pirmoreiz to prezentēja 2001. gadā, bet tobrīd aviokompānijas deva priekšroku gaisa kuģiem, kurus apkalpot ir lētāk, pat ja tie nav tik ātri. Boeing slēdza Sonic Cruiser projektu 2002. gada decembrī un uz tā bāzes izveidoja projektu lēnākai pasažieru lidmašīnai, kas sasniedza 1041 km/h, tā tika nosaukta par 7E7, bet nosaukums vēlāk tika mainīts uz Boeing 787 Dreamliner.

Dizains un izstrāde

labot šo sadaļu

Sonic Cruiser koncepcija tika izstrādāta no vairākiem pētījumiem, kas sākās 1990. gadā.[1][2] Tika pētīti dažādi koncepti, tostarp virsskaņas pasažieru lidmašīna, gaisa kuģis ar dzinēju, kas uzstādīts virs spārna, gaisa kuģis ar vienu vertikālo asti, un gaisa kuģi ar taisnstūra formas ietekām dzinējiem. Sākotnējās koncepta skices, kuras prezentēja sabiedrībai tika uztvertas skeptiski, lidmašīnas neparastā izskata dēļ. Iesniedzot patentu Boeing izveidoja vēl vienu skici, kurā lidmašīna tika projektēta kā 76 metrus garš plats lidaparāts, ar 50,3 metru spārnu plētumu.[3]

 
Boeing 787-8 pilota kabīne

Sonic Cruiser bija viens no vairākiem konceptiem, kas radušies Boeing izpētes un attīstības projektu rezultātā, mērķis bija izveidot jaunu lidmašīnu, kura lidotu ar ātrumu, kas būtu tuvs skaņas ātrumam, vai pat pārsniegtu to.[4] Labākais no šiem sākotnējiem konceptiem tika nosaukts par "Sonic Cruiser" un 2001. gada 29. martā tas projekts tika parādīts plašākai sabiedrībai, tas notika[5] neilgi pēc Airbus izstrādātā Airbus A380 projekta publiskošanas. Boeing nesen bija atsaucis savu 747X gaisa kuģa projektu, kam bija paredzēts konkurēt ar A380, taču tas nepiesaistīja pietiekami daudz aviokompāniju uzmanību, tādēļ Boeing sāka attīstīt Sonic Cruiser projektu, kā pilnībā citādu pieeju tirgum.[4]

A380 lielās ietilpības vietā Sonic Cruiser piedāvāja lielāku ātrumu mazākam cilvēku skaitam, proti: 200—250 pasažieriem. Ar Sonic Cruiser neparasto spārnu izvietojumu Boeing cerēja izveidot lidmašīnu, kas lidotu tikpat kā ar skaņas ātrumu, par 15—20% ātrāk kā vairums pasažieru lidmašīnu, tajā pat laikā izvairoties no skaņas ātruma, kas radītu trokšņa piesārņojumu. Sonic Cruiser bija paredzēts lidot vairāk kā 12000 metru augstumā, taču tā maksimālais lidojuma augstums bija 19000 metri. Boeing paredzēja, ka Sonic Cruiser degvielas efektivitātes ziņā būtu pielīdzināms efektīvākajiem divu dzinēju pasažieru lidaparātiem 2002. gadā.[6]

Vēja tuneļa pārbaudes un citi pētījumi mainīja Sonic Cruiser konceptu, pamatojoties uz skici, ko 2002. gada jūlijā publicēja Boeing, Sonic Cruiser tika nedaudz izmainīta spārnu konfigurācija, tam bija divi garāki vertikālie stabilizatori, kā arī tam vairs nebija uz iekšu vērsta aerodinamikas elementa lidmašīnas aizmugurē. Boeing plānoja pabeigt gaisa kuģa konfigurāciju 2002. gada vidū.[7][8]

Projekta slēgšana un tālākā izpēte

labot šo sadaļu

Galu galā lielākā daļa aviokompāniju deva priekšroku zemākām izmaksām un uzskatīja, ka nedaudz lielāks ātrums nav papildus izmaksu vērts. Sonic Cruiser projekts pietiekami daudz uzmanības, uz ko Boeing bija cerējis, projekts tika pamests 2002. gadā, par labu nedaudz lēnākam lidaparātam, kurš bija efektīvāks — 7E7 (vēlāk pārsaukts par Boeing 787 Dreamliner). Daudz Sonic Cruiser pētījumos iegūto datu tika izmantoti 787 projektā, piemēram karbona šķiedras rūdīta plastmasa tika izmantota fizelāžā un spārnos, pirmo reizi pasažieru lidmašīnā tika izmantota jauna dzinēju tehnoloģija — gaiss no dzinējiem netika piegādāts uz lidmašīnas pneimatikas sistēmu. Sonic Cruiser projektā izstrādātas detaļas vietām lietoja arī pilotu kabīnes un elektronikas dizainā.[1]

2012. Gada 16. aprīlī Boeing publicēja pieteikumu patentam, kura skicēs redzams lidaparāts, kurš ļoti līdzinās Sonic Cruiser. [9]

Bibliogrāfija

labot šo sadaļu