Bikšainie apogi

Bikšainie apogi; Aegolius (Kaup, 1829)
	Bikšainais apogs (Aegolius funereus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Pūčveidīgie (Strigiformes)
Dzimta	Pūču dzimta (Strigidae)
Ģints	Bikšainie apogi (Aegolius)
	Bikšainie apogi Vikikrātuvē

Bikšainie apogi, bikšaino apogu ģints (Aegolius) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae). Bikšaino apogu ģintī ir 5 sugas, no kurām viena ir izmirusi.^[1] Tie mājo Eirāzijā un Amerikā.^[1] Latvijā sastopama vienīgā Eirāzijas bikšaino apogu ģints suga — bikšainais apogs (Aegolius funereus).^[2]

Kopīgās īpašības labot šo sadaļu

Bikšainie apogi ir nelielas pūces ar kompaktu ķermeni, īsu asti, platiem, relatīvi gariem spārniem un lieliem, apaļiem sejas diskiem. Ķermeņa garums, atkarībā no sugas, ir 18—27 cm.^[3] Galva liela un apaļa, acis dzeltenas. Nav ausu pušķu.^[4] Apspalvojums uz muguras ir tumši brūns vai pelēks, vēders balts vai gaiši brūns ar tumšākām garenvirziena svītrām vai raibumiņiem.^[3]

Bikšainie apogi mājo mērenajā joslā vai aukstākā klimatā. Tie galvenokārt ir nometnieki un ziemo ligzdošanas teritorijā. Sugas, kas dzīvo vistālāk ziemeļos, rudenī pārlido nedaudz uz dienvidiem.^[3] Bikšainie apogi ir izteikti aktīvi tikai nakts laikā. Tie galvenokārt barojas ar grauzējiem un citiem maziem zīdītājiem, bet medī arī putnus, kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus. Lidojums spēcīgs, taisns un izveicīgs.^[3]