Bellsunns
Bellsunns (norvēģu: Bellsund — ‘zvana šaurums’) ir jūras šaurums Svalbāras dienvidrietumos, kas savieno Van Mijena fjordu un Van Kēlena fjordu ar Grenlandes jūru. Šaurums ir 20 km karš un šaurākajā vietā 17 km plats un atdala Nordenšelda Zemi ziemeļos no Vedela-Jārlsberga Zemes dienvidos.
| Bellsunns | |
|---|---|
 | |
  Bellsunns |
|
| Atrodas |  Svalbāra
|
| Ietilpst | Grenlandes jūra |
| Savieno | Grenlandes jūra Van Mijena fjords, Van Kēlena fjords |
| Atdala | Nordenšelda Zeme Vēdela-Jarlsberga Zeme |
| Koordinātas | 77°39′49″N 14°09′41″E / 77.66361°N 14.16139°EKoordinātas: 77°39′49″N 14°09′41″E / 77.66361°N 14.16139°E |
| Garums | 20 km |
| Platums | 17 km |
| Apdz. vietas krastos | Kalipsobīene |
 Bellsunns Vikikrātuvē
| |
Krasti līčaini, piekrastē nelielas saliņas un klintis. Ziemeļu piekraste ietilpst Nordenšelda Zemes nacionālajā parkā, dienvidu piekraste — Dienvidšpicbergenas nacionālajā parkā.
Šaurumu 1596. gadā atklāja holandiešu jūrasbraucējs Villems Barencs, kurš kartē atzīmēja to vienkārši kā līci (Inwyck). 1610. gadā to pētījis britu jūrasbraucējs Džonass Pūls, kas piešķīris tam tagadējo vārdu (Bell Sound) pēc zvanveidīgā Klokefjelleta kalna šauruma dienvidos. 17. gadsimta sākumā līča piekrastē saimniekoja britu, basku, holandiešu un franču vaļu mednieki. 20. gadsimta sākumā līča dienvidu piekrastē tika ierīkots britu Northern Exploration Company Ltd. akmeņogļu raktuves. Kopš 1986. gada daļu bijušā kalnraču ciemata aizņem Polijas polārstacija Kalipsobīene.[1]