Belžikas kalni
Belžikas kalni (franču: Montagnes Belgica) ir ap 45 km gara un līdz 10 km plata ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta izolēta kalnu grēda Karalienes Modas Zemē Antarktīdā. Atrodas ap 310 km uz dienvidiem no okeāna piekrastes (Princeses Ranhillas krasta). Augstākā virsotne ir Viktora kalns (2588 m).[1] Sastāv no 18 km garā galvenā masīva grēdas vidusdaļā un diviem atsevišķiem nunataku masīviem — Prinsa de Liņa kalniem 20 km uz ziemeļiem un Minami Belžikas nunataku grupa 9 km uz dienvidrietumiem.
| Belžikas kalni | |
|---|---|
| Kontinents | Antarktīda |
| Ģeogrāfiskais apgabals | Karalienes Modas Zeme |
| Garums | 45 (18) km |
| Platums | 10 km |
| Augstākais kalns | Viktora kalns |
| Augstums | 2588 m |
| Koordinātas | 72°35′S 31°15′E / 72.583°S 31.250°EKoordinātas: 72°35′S 31°15′E / 72.583°S 31.250°E |
Grēdu atklāja 1957.-1958. gadu Beļģijas antarktiskā ekspedīcija Gastona Žerlaša vadībā, kas to nosauca beļģu 1897.-1899. gadu antarktiskās ekspedīcijas kuģa Belgica vārdā.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Antarctica. Supplement to the National Geographic, April 1987, Page 556A, Vol. 171, No.6 - Antarctica
- ↑ ASV Ģeoloģijas dienesta Ģeogrāfisko nosaukumu informācijas sistēma (USGS GNIS): Belžikas kalni