Beidou jeb BeiDou navigācijas pavadoņu sistēma (vienkāršotā ķīniešu: 北斗卫星导航系统, tradicionālā ķīniešu: 北斗衛星導航系統, piņjiņs: Běidǒu wèixīng dǎoháng xìtǒng) ir Ķīnas pavadoņu navigācijas sistēma.

Beidou logo

Pirmās paaudzes Beidou sistēma, oficiāli saukta par Beidou pavadoņu navigācijas eksperimentāla sistēma, zināma arī kā Beidou 1, darbību sāka 2000. gadā. Tā sastāv no četriem pavadoņiem, kas pārklāj Ķīnas teritoriju un kaimiņvalstu pierobežas reģionus.

Otrās paaudzes Beidou sistēma, zināma kā "Kompass" jeb Beidou 2 ir paredzēta kā globāla navigācijas sistēma, kas sastāvētu no 35 pavadoņiem. Ķīnas teritorijā tā kļuva praktiski izmantojama 2011. gada decembrī. Plānots, ka ĀzijasKlusā okeāna reģions tiks pārklāts 2012. gadā, bet visas zemeslodes pārklājums tiks nodrošināts 2020. gadā.[1]

Trešās paaudzes Beidou pirmais pavadonis palaists 2015. gada martā.

Pavadoņi labot šo sadaļu

Beidou pavadoņi tiek izvietoti ģeostacionārā orbītā (indekss G), slīpā ģeosinhronā orbītā (indekss I jeb IGSO) vai vidējā Zemes orbītā (indekss M). Tie izgatavoti uz platformas DFH-3 bāzes.

Pavadonis Starts Nesējraķete Orbīta Izmantošana Piezīmes Sistēma
Beidou 1A 2000-10-30 CZ-3A GEO 140° A Ekspluatācija beigta 2011. gada decembrī Beidou 1
Beidou 1B 2000-12-20 CZ-3A GEO 80° A Ekspluatācija beigta 2011. gada decembrī
Beidou 1C 2003-05-24 CZ-3A GEO 110,5° A Ekspluatācija beigta 2011. gada decembrī
Beidou 1D 2007-02-02 CZ-3A supersinhrona orbīta[2] Ekspluatācija beigta 2009. gada februārī
Beidou M1 2007-04-13 CZ-3A MEO ~ 21 500 km Tikai izmēģinājumi Beidou 2
Beidou G2 2009-04-14 CZ-3C GEO dreifs Nekontrolēts
Beidou G1 2010-01-16 CZ-3C GEO 140,0° A [3][4]
Beidou G3[5] 2010-06-02 CZ-3C GEO 110,5° A 2012. gada novembrī pārvietots no 84° A
Beidou I1 2010-07-31 CZ-3A ~122° A, slīpums 55°[6]
Beidou G4 2010-10-31 CZ-3C GEO 160,0° A
Beidou I2[6] 2010-12-17 CZ-3A ~119° A, slīpums 55°
Beidou I3[7] 2011-04-09 CZ-3A ~120° A, slīpums 55°, 200~35,991 km
Beidou I4[8] 2011-07-26 CZ-3A ~96,5° A, 35695 x 35865 km, slīpums 55,2°[9]
Beidou I5 2011-12-01 CZ-3A ~92,5° A, 35712 x 35873 km slīpums 55,2°[10]
Beidou G5 2012-02-24 CZ-3C GEO 58,75° A
Beidou M3 2012-04-29 CZ-3B MEO
Beidou M4 2012-04-29 CZ-3B MEO
Beidou M2 2012-09-18 CZ-3B MEO
Beidou M5 2012-09-18 CZ-3B MEO 2014. gada 21. oktobrī pārtrūka sakari
Beidou G6 2012-10-25 CZ-3C GEO 80,3° A
Beidou I 1-S 2015-03-30 CZ-3C/YZ-1 IGSO ~95° A, slīpums 55° Beidou 3
Beidou M1-S 2015-07-25 CZ-3B/YZ-1 MEO
Beidou M2-S 2015-07-25 CZ-3B/YZ-1 MEO
Beidou I2-S 2015-09-29 CZ-3B IGSO, slīpums 55°
Beidou M3-S 2016-02-01 CZ-3B/YZ-1 MEO
Beidou I6 2016-03-29 CZ-3A IGSO 95° A, slīpums 55° Beidou 2
Beidou G7 2016-06-12 CZ-3C GEO 144° A

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «China GPS rival Beidou starts offering navigation data». BBC. 2011-12-27.
  2. «Beidou Update». armscontrolwonk.com. 2010-01-18. Skatīts: 2010-05-20.
  3. «China successfully launched the third BeiDou satellite» (Chinese). Sohu. 2010-01-17. Skatīts: 2010-05-19.
  4. BEIDOU G1 Arhivēts 2014. gada 9. augustā, Wayback Machine vietnē. sat-nd.com
  5. «China launches BeiDou-2 – Station and Lunar plans outlined». NASASpaceFlight.com. 2010-06-02. Skatīts: 2010-06-03.
  6. 6,0 6,1 «The fifth Beidou navigation satellite enters orbit» (ķīniski). News.163.com. 2010-08-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-03-07. Skatīts: 2010-12-30.
  7. Rui Barbosa. «China kicks off their big 2011 push with BeiDou-2 launch». NASASpaceflight.com, 2011-04-09. Skatīts: 2012-01-13.
  8. Rui C. Barbosa. .com/2011/07/china-launch-space-station-mars-drive/ «China launch again ahead of Space Station and Mars drive». NASASpaceFlight.com, 2011-07-26. Skatīts: 2011-09-29. BeiDou-2 ‘Compass-IGSO-4′ lofted into orbit by a Long March 3A .. 21:44 UTC
  9. Jonathan McDowell. «Jonathan's Space Report No. 645 2011 Aug 16», 2011-08-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-01-28. Skatīts: 2011-09-29.
  10. «REAL TIME SATELLITE TRACKING». N2YO. Skatīts: 2011-12-23.

Ārējās saites labot šo sadaļu