Baturs (vecmong. Багатур, mūsd. mong. Баатар izrunā kā [baːtər] — burt. „drosmīgais“) — sākotnēji vēlēts cilts karadraudzes vadītājs, sākot ar XI gs. nemantojams tituls: ulusa (valsts) valdnieks, hana vasalis. Pēc XIII gs. tituls kļūst mantojams. Pēc ranga pielīdzināms eiropiešu kņazs vai grāfs.