Baltkrievijas atomelektrostacija

Baltkrievijas atomelektrostacija jeb Baltkrievijas AES (baltkrievu: Беларуская атамная электрастанцыя) ir atomelektrostacija Baltkrievijā. Elektrostacija atrodas Varņanos, Astravjecas rajonā, Grodņas apgabalā. Tās pirmo no diviem plānotajiem energoblokiem ekspluatācijā nodeva 2020. gada novembrī.^[2], bet otro — 2023. gada 13. maijā.

Baltkrievijas atomelektrostacija
Baltkrievijas AES celtniecība (2017. gadā) Baltkrievijas AES celtniecība (2017. gadā)
Informācija
Valsts:	Baltkrievija
Atrašanās vieta:	Astravjecas rajons, Grodņas apgabals
Koordinātas:	54°45′40″N 26°5′21″E / 54.76111°N 26.08917°E / 54.76111; 26.08917Koordinātas: 54°45′40″N 26°5′21″E / 54.76111°N 26.08917°E / 54.76111; 26.08917
Reaktora apgādātājs:	Atomstroyexport, Krievija
Reaktora tips:	VVER-1200
Uzņēmums:	Belaruskaja AES
Projekta sākums:	2012. gada 31. maijs
Komerciālo operāciju sākums:	2020. gada 3. novembris (1. reaktors) 2023. gada 13. maijs (2. reaktors)^[1]
Aktīvie reaktori:	2 (2 x 1194 MW)
Statuss:	Darbojas

Baltkrievijas AES sastāv no diviem energoblokiem (jauda 1194 MW katram) ar VVER-1200 ūdens — ūdens tipa reaktoriem, ko piegādāja Krievijas koncerns Rosenergoatom. Kodoldegvielu atomstacijai piegādā un utilizē Krievijas uzņēmums TVEL.

Vēsture

Plānošana

1980. gados tika plānots būvēt atomelektrostaciju pie Rudzjenskas, aptuveni 50 kilometrus uz dienvidiem no Minskas. Elektrostaciju veidotu divi VVER-1000 kodolreaktori, kas paredzēti gan elektroenerģijas, gan siltuma nodrošināšanai Minskas pilsētai. Katra reaktora jauda būtu 900 MW neto un 940 MW bruto. Pēc Čornobiļas AES katastrofas šie plāni tika apturēti. Tā kā jau bija iesākti būvniecības darbi, šajā vietā tika uzbūvēta ar dabasgāzi kurināma termoelektrocentrāle Minskas TEC-5.

1992. gada 22. decembrī Baltkrievija paziņoja par nodomu būvēt atomelektrostacijas un sāka programmu, lai pārbaudītu 15 iespējamās vietas. Tika paredzēts, ka līdz 2005. gadam ekspluatācijā tiks nodots 500 — 600 MW pirmais energobloks, un līdz 2010. gadam – papildu energobloks ar kopējo jaudu 1000 MW. Lēmums par vietas izvēli vai reaktora tipu netika pieņemts. 1999. gadā Baltkrievijas valdība pieņēma kodolmoratoriju, bet tika veikti sagatavošanās darbi kodolspēkstacijas būvniecībai.

2002. gada 2. maijā Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievija nebūvēs kodolspēkstaciju tās teritorijā, bet ir ieinteresēta iegādāties elektroenerģiju no atomelektrostacijas Krievijā vai arī iespēju būvēt Baltkrievijai piederošu energobloku Smoļenskas AES Krievijā.

2006. gadā Baltkrievija atgriezās pie idejas būvēt atomelektrostaciju savā valstī. Vasarā Baltkrievijas valdība apstiprināja plānu saspiestā ūdens tipa 2000 MWe AES būvniecībai. Tika izvēlētas divas vietas Mogiļevas apgabalā, kā arī rezerves vietas Vjerhņadzvinskas rajonā un Astravjecas rajonā.

Pēc strīda starp Krieviju un Baltkrieviju par enerģētiku 2007. gadā Lukašenko atkārtoti paziņoja, ka, lai nodrošinātu valsts energoapgādes drošību, Baltkrievijai ir jābūvē pašai sava atomelektrostacija. 2007. gada jūnijā Krievija piedāvāja 2 miljardu ASV dolāru kredītlīniju iekārtu iegādei no Krievijas uzņēmuma Silovye Mašiny. 2007. gada 12. novembrī tika parakstīts dekrēts, ar ko nosaka organizācijas, kas ir atbildīgas par AES celtniecības sagatavošanu. Baltkrievijas Drošības padome 2008. gada 15. janvārī pieņēma lēmumu par atomelektrostacijas būvniecību. Likumu par kodolenerģiju, kas attiecas uz kodoliekārtu projektēšanu un būvniecību, šādu iekārtu drošību, drošību un fizisko aizsardzību, kā arī to regulējumu (un arī aizliegumu ražot kodolieročus un citas kodolsprāgstvielas) 2008. gada 25. jūnijā apstiprināja Baltkrievijas Republikas nacionālās sapulces deputāti. 2008. gada 20. decembrī par atomelektrostacijas vietu tika izvēlēts Astravjecas rajons.

2009. gada janvārī tika nolemts, ka kodolelektrostaciju būvēs Krievijas uzņēmums Atomstrojeksport, un 2009. gada februārī tika panākta vienošanās par aizdevumu no Krievijas. Līgums tika parakstīts 2011. gada 15. martā Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes laikā Minskā.

Finansējums

Tā kā Baltkrievijai nebija pietiekamas finanses AES būvniecībai, tika izteikta vēlme saņemt aizdevumu no Krievijas 6 miljardu dolāru apmērā. Vēlāk, 2009. gadā, Baltkrievija lūdza 9 miljardu dolāru aizdevumu (papildu 3 miljardi dolāru bija nepieciešami infrastruktūras celtniecībai). Krievijas puse pauda šaubas par Baltkrievijas iespēju apkalpot kredītu, kā arī līdzekļu izlietojumu AES būvniecībai, nevis Baltkrievijas ekonomikas uzturēšanai. Sakarā ar šo Krievija ierosināja izveidot kopuzņēmumu AES pārvaldīšanai, bet Baltkrievijas puse šo piedāvājumu noraidīja.

Saskaņā ar vienošanos par sadarbību atomelektrostacijas būvniecībā 2011. gadā Krievija apņēmās piešķirt Baltkrievijai kredītu 10 miljardu dolāru apmērā. Krievijas kredīts bija 90 % no AES būvniecības summas, pārējos 10 % nodrošināja Baltkrievija. Kredīta dzēšana sāktos pusgadu pēc AES nodošanas ekspluatācijā (bet ne vēlāk kā 2021. gada 1. aprīlī) un tiktu veikta dolāros līdz 2035. gadam vienādās daļās ik pēc pusgada.

2017. gadā Baltkrievijas AES būvniecības izmaksas bija pieaugušas līdz 11 miljardiem USD.^[3]

Būvniecība

Baltkrievijas AES būvlaukuma grunts izrakšanas darbi sākās 2011. gada nogalē. 2013. gada 6. novembrī tika sākti pirmā energobloka betonēšanas darbi. Otrā bloka būvniecība sākās 8 mēnešus vēlāk. Bija plānots, ka katra energobloka būvniecība ilgtu aptuveni piecus gadus.

2015. gada 25. februāra protokolā tika noteikti jauni AES energobloku pabeigšanas termiņi: attiecīgi 2018. un 2020. gadā. 2015. gada 26. decembrī būvniecības vietā tika nogādāts pirmā enerģētiskā reaktora korpuss; 2016. gada 27. janvārī tika uzsākta tā montāža.

Ekspluatācija

2020. gada 7. augustā 1. energoblokā sākās kodoldegvielas ielādēšana. 11. oktobrī reaktors tika iedarbināts ar minimālo kontrolējamo jaudas līmeni.^[4] 3. novembrī 1. energobloks elektroenerģiju sāka piegādāt apvienotajā energosistēmā.^[2] 7. novembrī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko oficiāli atklāja Baltkrievijas AES.^[5]

2023. gada 13. maijā elektroenerģiju apvienotajā energosistēmā sāka piegādāt 2. energobloks.^[1]

Lietuvas pozīcija

Pret Astravjecas AES iedarbināšanu drošības jautājumu dēļ ilgstoši iestājusies Lietuva, kuras galvaspilsēta no tās atrodas 50 km attālumā.^[6]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Belarus, Republic of». IAEA PRIS.
↑ ^2,0 ^2,1 «Belarus grid-connects its first nuclear unit». World Nuclear News.
↑ Строительство БелАЭС обойдется в 11 млрд долларов naviny.media, 2017-10-12
↑ «Ostrovets plant begins physical start-up». energycentral.com.
↑ «Belarus' erstes AKW geht ans Netz». tagesschau.de.
↑ «Latvija neseko Lietuvas boikotam pret Astravjecas AES». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-10-19.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baltkrievijas atomelektrostacija.
Oficiālā tīmekļa vietne

[PRIS-1] 1,0 ^1,1 «Belarus, Republic of». IAEA PRIS.

[AES-2] 2,0 ^2,1 «Belarus grid-connects its first nuclear unit». World Nuclear News.

[naviny.media,_2017-10-12-3] Строительство БелАЭС обойдется в 11 млрд долларов naviny.media, 2017-10-12

[4] «Ostrovets plant begins physical start-up». energycentral.com.

[5] «Belarus' erstes AKW geht ans Netz». tagesschau.de.

[6] «Latvija neseko Lietuvas boikotam pret Astravjecas AES». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-10-19.

[2]

[1]

[3]

[4]

[5]

[6]