Bēnes muiža
Bēnes muiža (vācu: Gut Behnen) bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Dobeles novada Bēnes pagasta Bēnē. Muižas apbūve ir vietējas nozīmes 19. gadsimta otrās puses arhitektūras piemineklis. Atsevišķi arhitektūras pieminekļi ir arī Bēnes muižas kungu māja, kā arī netālās Bēnes dzirnavas. Valsts aizsardzībā atrodas arī Bēnes aleja.
| Bēnes muiža | |
|---|---|
 | |
  Bēnes muiža | |
| Iepriekšējie nosaukumi | Gut Behnen |
| Vispārīga informācija | |
| Atrašanās vieta |
Bēne, Bēnes pagasts, Dobeles novads,  Latvija |
| Koordinātas | 56°29′09″N 23°03′50″E / 56.48577°N 23.063798°EKoordinātas: 56°29′09″N 23°03′50″E / 56.48577°N 23.063798°E |
| Pabeigta | 19. gs otrā puse |
| Celtniecība | |
| Arhitekts | Johans Frīdrihs Šlups |
| Oficiālais nosaukums: Bēnes muižas apbūve | |
| Aizsardzības numurs | 4869 |
| Vērtības grupa | Vietējās nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Vēsture
labot šo sadaļuBēnes muiža nodibinājās 16. gadsimta beigās, kad sabruka Livonijas ordenis un izveidojās Kurzemes hercogiste. 1597. gadā Kurzemes hercogistes galma padomnieks Dr. Bergs muižu saņēma no Kurzemes hercoga Frīdriha lietošanā līdz ar tiesībām uz būvkokiem un malkas kokiem no kroņa meža.[1]
1633. gadā Polijas karalis Vladislavs Bēni uzdāvināja par dzimtīpašumu, jo tajā laikā Kurzemes un Zemgales hercogiste pastāvēja kā vienots suverēns Polijas-Lietuvas lēnis.
19. gadsimta sākumā muiža piederēja Mēdemu dzimtai, grāfa Frīdriha fon Mēdema īpašumā bija Vecauces un Elejas pilis, kā arī Jaunauces, Ķeveles un Vītiņu muižas.
1873. gadā atklāja Jelgavas—Mažeiķu dzelzceļa līniju, kas deva impulsu Bēnes attīstībai. Tolaik muiža piederēja Reku dzimtai. Barons Augusts fon der Reke uzcēla muižas kungu māju neogotikas stilā no 1876. līdz 1878. gadam. Projekta autors bijis Pēterburgas arhitekts Johans Frīdrihs Šlups (Иван Федорович Шлупп, 1845—1900).[1] 1905. gada revolūcijas laikā pili nodedzināja, pēc tam atjaunoja vienkāršākā veidolā. Pēdējais muižas īpašnieks bija Leo fon Birkenštadts.
1920. gadā pēc agrārreformas muižas zeme tika sadalīta jaunsaimniecībās, bet muižas pils iznomāta Otto Valdemāram Gailītim. Nopostītu un panīkušu saimniecību, kura tolaik tika saukta par Bēnes Kulturālo centru, viņš pārvērta paraugsaimniecībā, saņemot par to valdības apbalvojumus. Pēc viņa ierosmes uzsāka cukurbiešu audzēšanu, ierīkoja tiem laikiem modernāko pienotavu Baltijā un sāka Bēnes elektrifikāciju.[1]
Pilī pašreiz atrodas Bēnes pagasta pārvalde, doktorāts un bāriņtiesa. Darbojas arī vēlāk piebūvētais Tautas nams.[2]
Literatūra
labot šo sadaļuMāra Horna. Bēnes muiža. Dokumentāls romāns par Bēnes pils pēdējā īpašnieka Fridriha Georga von Birckenstaedta (1836—1905) dzīvi./ Jelgava, 2020. 154 lpp. — ISBN 978-993-4893-001.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Bēnes muiža». Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi. Skatīts: 2021-03-02.
- ↑ Māra Horna. «Bēnes muiža» (latviešu), 2020. Skatīts: 2021-03-02.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bēnes muiža.
