Aveņu mizas plaisāšana
Avenāju mizas plaisāšana (angļu: spur blight of raspberry), ko ierosina sēne Didymella applanata, ir nozīmīgākā aveņu (Rubus idaeus L.) dzinumu slimība Latvijā.[1] Slimība īpaši izplatīta ir Eiropā, bet tā ir konstatēta arī ASV, Kanādā, Krievijā, Čīlē un citās valstīs.[2] Slimība ir nozīmīga vasaras aveņu stādījumos, uz stublājiem redzamas violetas strīpiņas, miza sāk plaisāt un dzinumi var nokalst, mazāk nozīmīga tā ir rudens avenēm, jo tām visas virszemes daļas katru gadu, pēc ražas beigšanās, nogriež.[3] Īpaši bīstama tā ir sarkanajām avenēm.[4] Slimības rezultātā bojātajiem un novājinātajiem stublājiem krasi pazeminās ziemcietība un ražība.[5]
| Didymella applanata | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Asku sēnes (Ascomycota) |
| Klase | Dothideomycetes |
| Kārta | Pleosporales |
| Dzimta | Didymellaceae |
| Ģints | Didymella |
| Suga | D. applanata |
| Sinonīmi | |
|
• Ascochyta argillacea • Didymosphaeria applanata • Endophlaea applanata • Mycosphaerella rubina • Phoma argillacea • Phyllosticta argillacea • Sphaerella rubina • Sphaeria applanata • Xenodidymella applanata (Niessl) | |
Slimības pazīmes
labot šo sadaļuSlimība novērojama veģetācijas laikā uz aveņu virszemes daļām. Tā var samazināt ražu vairākos veidos. Pavasarī vispirms inficējas jauno dzinumu lapas. Jūnija beigās, jūlija sākumā uz jaunajiem aveņu stublājiem ap pumpuriem mehānisku bojājumu vai mizu plaisu vietās izveidojas zilgani violeti vai sarkanīgi brūni plankumi bez apmales. Plankumu vietās vēlāk attīstās sīkas, tumšas piknīdas.[6]
Uz lapu kātiem plankumi ir izplūduši, zilgani violeti, uz lapām tie veidojas brūni un nekrotiski „v” burta veidā, inficētās lapas reizēm nobirst, lapu kātiņiem paliekot piestiprinātiem pie stublāja.[7] Inficēto augu otrā gada stublāju miza saplaisā, tie vāji plaukst un attīsta vājus augļzariņus un ogu nogatavošanās laikā parasti nokalst.[8] Ja izveidojas ogas, tad tās ir mazas, sausas, daudz sēklām.[5] Ja slimība sākusi izplatīties agri, arī viengadīgie dzinumi var sākt plaisāt.[7]
Patogēns un tā dzīves cikls
labot šo sadaļuDidymella applanata pieder pie Asku sēnēm,[9] kurām raksturīga īpašu vairošanās orgānu – asku veidošanās, kuros dzimumprocesa rezultātā endogēni izveidojas asku sporas. Asku sēņu attīstības laikā var būt dažādi periodi, kad tās vairojas dzimumiski ar askiem, vai bezdzimumiski ar konīdijām. Stadiju, kurā veidojas askusporas sauc par teleomorfu, bet stadiju, kurā veidojas konīdijas – par anamorfu.[10]
Didymella applanata agri pavasarī vairojās ar askusporām, kas inficē apkārt esošos dzinumus ar pavasara lietus palīdzību,[11] bet vēlāk inficēšanās notiek ar konīdijām.[6]
Peritēciji (sin. Pseidotēciji), kuros attīstās asku sporas, un piknīdas, kuros veidojas konīdijas, attīstās uz viena un tā paša dzinuma. Peritēciji, krūzveidīgi augļķermeņi ar atveri augšpusē,[10] parādās augusta vidū un visu ziemu turpina savu attīstību, līdz aprīļa sākumā sasniedz savu briedumu.
Par piknīdām sauc augļķermeņus, kas vasaras beigās veidojas uz dzinuma vietām, kur ir atdalījusies miza un ir bojājums. Piknīdas var redzēt ar neapbruņotu aci kā mazus, melnus punktus. Mikroskopā tām ir kolbveida struktūra. Tās parādās novembrī un savu attīstību turpina līdz nākamajam pavasarim. Savu briedumu tās sasniedz starp aprīli un novembra vidu. Konīdijām ir ilgāks izplatīšanās periods, savu maksimālo līmeni izplatība sasniedz jūlijā, augustā.[12] Konīdijas ir sīkas sēņu šūnas, kuras atdalās no īpašu hifu - konīdijnesēju galiem. Konīdijas izplatās slapjā un lietainā laikā, sporas tiek pārnestas uz tuvākajiem pirmā gada dzinumiem un lapām, kur tās uzdīgst un iekļūst auga audos.
Gan konīdijas, gan askusporas inficē jaunos dzinumus, un uz šiem dzinumiem arī pārziemo. Infekcija parasti sastopama vietā, kur lapas kātiņš ir piestiprināts pie dzinuma.[4]
.jpg)
Slimības attīstību veicinošie faktori
labot šo sadaļu- infekcijas avotu klātbūtne,
- ilgstošs lietus- infekcija izplatās ar vēja un ūdens pilienu palīdzību,
- lielas slāpekļa devas- pārmēslošana veicina ļoti ieņēmīgo sulīgo auga audu pārmērīgu augšanu,[3]
- nezāļu izplatība,
- sabiezināts stādījums,
- ieņēmīgas šķirnes,
- kaitēkļu bojājumi - īpaši aveņu dzinumu pangodiņa kāpura bojājuma vietās.[6][7]
Ierobežošana
labot šo sadaļuProfilaktiskie pasākumi:
- Jāizvēlas audzēt pret mizas plaisāšanu izturīgas šķirnes.
- Vesela stādmateriāla izmantošana.[7]
- Jāizvēlas pareiza stādīšanas vieta – saulaina, ar labu gaisa cirkulāciju. Stādījumiem jābūt nesabiezinātiem, jāierobežo nezāles, sabalansētas mēslojuma devas.
- Nestādīt tuvu savvaļas avenēm;
Fitosanitārie pasākumi:
- Veicot kopšanu, izvairīties no mehāniskas aveņu dzinumu bojāšanas;
- Vasaras pirmajā pusē izgriež liekos un redzami bojātos dzinumus, pēc ražas novākšanas nekavējoties izgriež noražojušos un redzami bojātos dzinumus, griež pēc iespējas zemāk, pie augsnes virskārtas. Zarus sadedzina.
- Mulčēt apdobes nobirušo, inficēto lapu nosegšanai.[6]
Ķīmiskā augu aizsardzība:
- Aizsargājoši fungicīdu smidzinājumi, ko veic agri pavasarī, pirms lapu plaukšanas maijā, kad jaunie dzinumi ir 15 līdz 20 cm gari, vai rudenī pēc ražas novākšanas. Profilaksei pret šo kaiti agri pavasarī, kamēr lapas nav plaukušas, lieto varu saturošus preparātus, piemēram, Čempions 50 p.s.
- Lai ierobežotu plaisāšanu, var izmantot arī ditianolu saturošo Effector.[13] To izmanto, tiklīdz parādās violetās strīpiņas, pirms ziedēšanas vai pēc ražas novākšanas.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Strautiņa S., Lācis G., Kalniņa I. «"Aveņu selekcijas materiāla novērtēšanas programma" atskaite par 2017. gadu». Skatīts: 10.12.2018..
- ↑ «Didymella applanata». Skatīts: 10.12.2018..[novecojusi saite]
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Inita Šteinberga. «"Rudens avenes jāapgriež, citādi samazināsies raža. Kad īsti tas jādara"».
- ↑ 4,0 4,1 «Spur Blight and Cane Blight of Raspberries». May, 2000. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 15. februārī.
- ↑ 5,0 5,1 Michael A. Ellis. «Spur Blight of Red Raspberries», 2008. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 30. janvārī.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 «VAAD- Kaitīgie organismi: Aveņu mizas plaisāšana (Didymella applanata)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 12. septembrī.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 «Augļaugu nozīmīgākās slimības un to ierobežošana». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 19. aprīlī.
- ↑ Vilka L., Volkova J. «Aveņu lapu un ogu slimības». Dārzs un Drava, maijs/jūnijs, 2012.
- ↑ «DIDYAP Taxonomy».
- ↑ 10,0 10,1 «Askusēnes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 30. septembrī.
- ↑ Angela Madeiras. «Raspberry Spur Blight.». UMass Extension Small Fruit IPM Fact Sheet RB- 003.
- ↑ Christine M. Blake. «Development of perithecia and pycnidia of Didymella applanata (causing spur blight) on raspberry canes». Volume 74, Issue 1, February 1980, Pages 101-105.
- ↑ «Effector».[novecojusi saite]