Aulejas Žepers
"Aulejas Žepers" ir latgaliešu četrpāru jeb Krusta dancis pēc Prankusejas (Franksēzes) parauga.
Dejai ir četri gājieni un salīdzinoši gara ievaddaļa. Ievaddaļā puiši sacenšas dejas mākā. Šo dejas daļu var uzskatīt arī par atsevišķu sacensību danci (trepaku jeb tripiņu). Ievaddaļa beidzas tad, kad sacensības gaitā noskaidrojas, kuri četri būs Žepera dejotāji. Tikai tad četri puiši uzlūdz meitas, ar kurām jau dejo pa pāriem visu dejas laiku.
Dejas nosaukums saistīts ar to, ka deju dejo četrstūru jeb krusta grupējumā. Par žeperu Latgalē sauc pupāju un zirnāju zārdu, kas domāts to kaltēšanai pēc nopļaušanas.
Deju 1987.—1988. gadā vasarās pierakstīja tautas dejas pētnieks Ernests Spīčs, daudzkārt ciemodamies Aulejas pagasta Meža Goldos (padomju okupācijas laikā pārsaukti par Lesnije doski) pie muzikanta Jakoveļu Jāņa, Dzalbos pie Monikas Dzalbas, Helēnas Dzalbas un arī pašā Aulejas centrā pie visām Aulejas sievām uzreiz.
Pēc Jāņa Jakoveļa stāstītā, pašā Aulejā Žeperu sadzīves situācijā pēdējo reizi dejoja 1949. gadā. E. Spīča interpretāciju dejoja LU Deju folkloras kopa "Dandari", folkloras kopas "Vīteri" un "Ceiruleits", kā arī VDA "Daile", TDA "Dancis", "Pērle".