Augusts Jaunākais (vācu: August der Jüngere, dzimis 1579. gada 10. aprīlī, miris 1666. gada 17. septembrī) bija Velfu dinastijas Braunšveigas-Volfenbiteles hercogs no 1635. gada līdz sava mūža beigām.

Augusts Jaunākais
August der Jüngere
Augusts Jaunākais aptuveni 1666. gadā
Braunšveigas-Volfenbiteles hercogs
Amatā
1635. gads — 1666. gads
Priekštecis Frīdrihs Ulrihs
Pēctecis Rūdolfs Augusts

Dzimšanas dati 1579. gada 10. aprīlī
Dannenberga
(tagad Lejassaksija, Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1666. gada 17. septembrī
Volfenbītele
(tagad Lejassaksija, Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Svētās Marijas baznīcā Volfenbītelē
Dinastija Velfi
Tēvs Braunšveigas-Dannenbergas Henrihs
Māte Saksijas-Lauenburgas Ursula
Dzīvesbiedrs(-e) Pomerānijas Klāra Marija
Anhaltes-Cerbstas Doroteja
Meklenburgas Elizabete Sofija
Bērni 10 bērni

Biogrāfija labot šo sadaļu

Bijis viens no sava laika izglītotākajiem cilvēkiem, no 1594. līdz 1599. gadam mācījies Rostokas un Tībingenes universitātēs. Pēc studiju beigšanas apmeties Hicazkerē, kur gandrīz 30 gadus nodarbojies ar dažādiem zinātniskiem pētījumiem.

1616. gadā Leipcigā ar vārdu Gustavus Selenus izdevis traktātu "Šahs vai Karaliskā spēle" (vācu: Das Schach oder Königsspiel), kas bijusi viena no pirmajām šaham veltītajām vācu grāmatām.[1] Grāmata bijusi ilustrēta ar nīderlandiešu mākslinieka Jākoba van der Heidena gravīrām un iekarojusi laikabiedru interesi. Grāmatā detalizēti aprakstīti gan mūsdienu šaha spēles noteikumi, gan tā sauktā kurjeršaha noteikumi, kas bijis populārs Vācijā no 13. līdz 18. gadsimtam. 1624. gadā Līneburgā izdevis savu otro grāmatu Cryptomenyticae et Cryptographiae libri IX.

1635. gadā mantojis Braunšveigas-Volfenbiteles hercoga titulu un kļuvis par Volfenbiteles hercogistes valdnieku. Pēc Trīsdesmitgadu kara hercogiste bijusi krietni izpostīta, un Augusts Jaunākais daudz pūļu veltījis saimnieciskās dzīves atjaunošanai, sakārtojot tiesību un nodokļu sistēmu. 1651. gadā viņš izdevis skolas reglamentu, bet 1657. gadā - baznīcas reglamentu. Nodibinājis Volfenbiteles bibliotēku, kurā savācis aptuveni 180000 dažādu grāmatu. Turpinājis arī savus zinātniskos pētījumus, kurus atspoguļojis grāmatās Geschichte des Herrn Jesu (1640) un Evang. Kirchenharmonie (1644).

Bijis precējies trīs reizes. Visās laulības kopā piedzimuši desmit bērni, no kuriem pieci miruši agrā bērnībā.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Selenus, Gustavus - Chess.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 26. novembrī. Skatīts: 2017. gada 31. martā.

Ārējās saites labot šo sadaļu