Augusts Jaunākais
Augusts Jaunākais (vācu: August der Jüngere, dzimis 1579. gada 10. aprīlī, miris 1666. gada 17. septembrī) bija Velfu dinastijas Braunšveigas-Volfenbiteles hercogs no 1635. gada līdz sava mūža beigām.
| Augusts Jaunākais August der Jüngere | |
|---|---|
 Augusts Jaunākais aptuveni 1666. gadā | |
| Braunšveigas-Volfenbiteles hercogs | |
|
Amatā 1635. gads — 1666. gads | |
| Priekštecis | Frīdrihs Ulrihs |
| Pēctecis | Rūdolfs Augusts |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1579. gada 10. aprīlī Dannenberga (tagad Lejassaksija,  Vācija) |
| Miršanas dati |
1666. gada 17. septembrī Volfenbītele (tagad Lejassaksija, Vācija) |
| Apglabāts | Svētās Marijas baznīcā Volfenbītelē |
| Dinastija | Velfi |
| Tēvs | Braunšveigas-Dannenbergas Henrihs |
| Māte | Saksijas-Lauenburgas Ursula |
| Dzīvesbiedrs(-e) |
Pomerānijas Klāra Marija Anhaltes-Cerbstas Doroteja Meklenburgas Elizabete Sofija |
| Bērni | 10 bērni |
Biogrāfija labot šo sadaļu
Bijis viens no sava laika izglītotākajiem cilvēkiem, no 1594. līdz 1599. gadam mācījies Rostokas un Tībingenes universitātēs. Pēc studiju beigšanas apmeties Hicazkerē, kur gandrīz 30 gadus nodarbojies ar dažādiem zinātniskiem pētījumiem.
1616. gadā Leipcigā ar vārdu Gustavus Selenus izdevis traktātu "Šahs vai Karaliskā spēle" (vācu: Das Schach oder Königsspiel), kas bijusi viena no pirmajām šaham veltītajām vācu grāmatām.[1] Grāmata bijusi ilustrēta ar nīderlandiešu mākslinieka Jākoba van der Heidena gravīrām un iekarojusi laikabiedru interesi. Grāmatā detalizēti aprakstīti gan mūsdienu šaha spēles noteikumi, gan tā sauktā kurjeršaha noteikumi, kas bijis populārs Vācijā no 13. līdz 18. gadsimtam. 1624. gadā Līneburgā izdevis savu otro grāmatu Cryptomenyticae et Cryptographiae libri IX.
1635. gadā mantojis Braunšveigas-Volfenbiteles hercoga titulu un kļuvis par Volfenbiteles hercogistes valdnieku. Pēc Trīsdesmitgadu kara hercogiste bijusi krietni izpostīta, un Augusts Jaunākais daudz pūļu veltījis saimnieciskās dzīves atjaunošanai, sakārtojot tiesību un nodokļu sistēmu. 1651. gadā viņš izdevis skolas reglamentu, bet 1657. gadā - baznīcas reglamentu. Nodibinājis Volfenbiteles bibliotēku, kurā savācis aptuveni 180000 dažādu grāmatu. Turpinājis arī savus zinātniskos pētījumus, kurus atspoguļojis grāmatās Geschichte des Herrn Jesu (1640) un Evang. Kirchenharmonie (1644).
Bijis precējies trīs reizes. Visās laulības kopā piedzimuši desmit bērni, no kuriem pieci miruši agrā bērnībā.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Selenus, Gustavus - Chess.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 26. novembrī. Skatīts: 2017. gada 31. martā.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Biogrāfija(vāciski)