Augusts Vilhelms Hūpels

Augusts Vilhelms Hūpels; August Wilhelm Hupel
Personīgā informācija
Dzimis	1737. gada 25. februārī ;
Miris	1819. gada 7. februārī (81 gads);
Nodarbošanās	Mācītājs, vēsturnieks, folklorists

Augusts Vilhelms Hūpels (vācu: August Wilhelm Hupel; dzimis 1737. gada 25. februārī [v.s. 14. februārī], miris 1819. gada 7. februārī [v.s. 26. janvārī]) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, folklorists. Vācis igauņu un latviešu tautasdziesmas.

Dzīvesgājums

Dzimis 1737. gada 25. februārī Butelštetē (Buttelstedt) (tagadējā Tīringenes brīvvalstī) luterāņu mācītāja ģimenē. Mācījās Veimāras ģimnāzijā un studēja teoloģiju Jēnas Universitātē.^[1]

Pēc studiju beigām 1757. gadā pārcēlās uz dzīvi Baltijas provincēs, kur strādāja par mājskolotāju Rīgā (1757-1760), vēlāk par luterāņu mācītāju. No 1764. gada bija Peltsamā baznīcas mācītājs, bija atbildīgais par satura pārtulkošanu igauniski pirmajam igauņu preses izdevumam Lühhike öppetus. No 1774. līdz 1777. gadam publicēja savu nozīmīgāko darbu Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. 1803. gadā atjaunotā Tērbatas Universitāte viņam piešķīra filoloģijas doktora (Dr. phil.) grādu.

1804. gadā pārcēlās uz Paidi, kur miris 1819. gada 7. februārī.

Biedrības

Vidzemes kopējā labuma un tautsaimniecības biedrība (Livländische Gemeinnützige und Okonomische Sozietät)
Kurzemes literatūras un mākslas biedrība (Kurl. Ges. f. Lit. u. Kunst.)

Darbi

Lühhike öppetus (ar P. E. Vildi), 41 burtnīca (1766–1767)
Topograpische Nachrichten von Lief- und Ehstland (3. sējumos, 1774–1777): "Topogrāfiskās ziņas par Vidzemi un Igauniju".^[2]
- Die gegenwärtige Verfassung der Rigischen und der Revalschen Statthalterschaft. Riga, bey Johann Friedrich Hartknoch, 1789 BSB Google Google
Ehstnische Sprachlehre für beide Hauptdialekte, den revalschen und den dörptschen; nebst einem vollständingen Wörterbuch (1780)
Nordische Miscellaneen, 21 burtnīca (1781–1791)
- Nachricht von des rigischen Syndicus D. Gotthard Welling traurigen Ende i. J. 1586. – Bemerkungen über Ingermanland, als den betræchtlichsten Theil des jetzigen St. Petersburgschen Gouvernements. Nebst andern kürzern Aufsætzen etc. Der nordischen Miscellaneen 13tes und 14tes Stück. Riga 1787. S. 472–476.
Neue nordische Miscellaneen 18 burtnīcas (1792–1798)
Idiotikon der deutschen Sprache in Lief- und Ehstland (1795)
Oekonomische Handbuch für liv- und estländische Gutsherren (1796)

Atsauces

↑ «Augusts Vilhelms Hupels». LKF. Skatīts: 2016. gada 27. maijā.^{[novecojusi saite]}
↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 153. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Augusts Vilhelms Hūpels.
Biogrāfija (igauniski)

Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[lkf-1] «Augusts Vilhelms Hupels». LKF. Skatīts: 2016. gada 27. maijā.^{[novecojusi saite]}

[lpe-2] Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 153. lpp.

[1]

[2]